Šādu atzinumu no padomes saņēmis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tā priekšnieka vietnieks Alvis Vilks intervijā sacīja, ka padome kopumā ir vērtējusi četrus vai piecus raidījumus un tur slēpto reklāmu nav saskatījusi. Par šī atzinuma motivāciju Vilks gan ieteica vaicāt padomei.

KNAB šī atzinumā ietvertā informācija esot nozīmīga, taču tā būs arī kā papildu informācija, jo attiecībā uz partiju finansēšanu tas vēl neesot KNAB verdikts, "mēs pārbaudes turpinām". Vilks vērsa uzmanību, ka KNAB šīm diskusijām jau pirms oficiālā priekšvēlēšanu termiņa sākuma pievērsis uzmanību un vērtē kontekstā arī ar partiju finansēšanu. "Bet galīgos secinājumus mēs vēl nevaram izdarīt," piebilda Vilks.

Ar to, ka LNT diskusijās tiek aicinātas piedalīties tikai lielās partijas, nebija mierā mazie politiskie spēki, tādēļ tie vērsās KNAB ar lūgumu izvērtēt, cik taisnīgi tas notiek. Vilks atzina, ka attiecībā uz privātajām raidorganizācijām viņiem tiek dota liela brīvības izvēle, ko aicināt. Savukārt uz sabiedrisko raidorganizācijām attiecinātās likuma normas konkrēti pasaka, ka visām partijām, kas kandidē vēlēšanās, ir tiesības uz bezmaksas raidlaiku, ir tiesības izteikt viedokli, ja kāds no politiskajiem spēkiem ir komentējis viņu darbību. Ja rodas aizdomas par šāda veida diskrimināciju, mazajām partijām Vilks iesaka vērsties padomē, jo tieši šie jautājumi ir tās kompetencē.

Vilks uzsvēra, ka nevēlas kritizēt likuma normu par slēpto reklāmu un tās definīcija ir pamatota.

Jau ziņots, ka KNAB jau pirms partiju apvienības "Vienotība" iesnieguma saņemšanas tika sākta pārbaude, lai vērtētu, vai tiek ievēroti priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi kustības "Par labu Latviju" (PLL) aktivitātēs, tostarp telekompānijas LNT rīkotajās diskusijās.

Tāpat KNAB bija arī lūdzis raidorganizācijas uzraugošajai Nacionālajai radio un televīzijas padomei izvērtēt un sniegt atzinumu, vai LNT diskusijās nav saskatāmas slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes.

Saņemtais iesniegums no "Vienotības" ir pievienots sāktajai pārbaudei. Ja pārbaudē tiks konstatēti pārkāpumi, KNAB nekavējoties pieņems lēmumu par likumā noteikto sankciju piemērošanu.

Jau ziņots, ka, atbildot uz "Vienotības" prasību pārtraukt partiju apvienības PLL priekšvēlēšanu aģitāciju, PLL savukārt sola pieprasīt "Vienotības" priekšvēlēšanu aģitācijas pārtraukšanu.

PLL uzskata, ka "Vienotībai" priekšvēlēšanu aģitācijā slēptu reklāmu nodrošina vairākas Sorosa organizācijas un masu saziņas līdzekļi - sabiedrība par atklātību "Delna", laikraksts "IR" un "TV3" raidījums "Nekā personīga", aģentūru LETA informēja PLL preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Pēc viņa teiktā, šo organizāciju un masu saziņas līdzekļu darbība un paustie viedokļi esot uzskatāmi par aģitāciju atbalstīt ''Vienotību'' 10.Saeimas vēlēšanās. Tādējādi PLL uzskata, ka "Vienotība" ir pārsniegusi likumā atļautos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apjomus.

PLL norāda, ka turklāt "Vienotība" priekšvēlēšanu aģitācijā nelikumīgi izmantojot administratīvos resursus. Piemēram, reklāmas filmā "Vienotība. Dombrovskis. Latvija" Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) darba automašīnā kopā ar apsardzi pozējot kamerām, reklāmas filmas vajadzībām organizēta premjera automašīnas un pavadošā eskorta braukāšana, "Vienotības" priekšvēlēšanu izdevuma vajadzībām organizēta un fotografēta "Vienotības" deputātu kandidātu diskusija Ministru prezidenta zālē Valsts kancelejā u.c.

PLL sola vērsties KNAB ar prasību pārtraukt "Vienotības" priekšvēlēšanu aģitāciju.

Kā ziņots, vairāki Saeimas deputātu kandidāti no "Vienotības" saraksta šodien KNAB iesniedza prasību pārtraukt PLL priekšvēlēšanu aģitāciju.

Kā informēja viena no iesnieguma autorēm Lolita Čigāne, deputātu kandidāti uzskata, ka PLL aģitācija LNT 3,2 reizes pārsniegusi tai likumā atļautos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apjomus.

Deputātu kandidāti sola iesniegt iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Latgales iecirknī, lūdzot policiju noformēt administratīvā pakāpuma protokolu par slēpto reklāmu LNT ēterā.

Iesnieguma autori uzskata, ka diskusija "Latvija, mēs Tevi dzirdam", kas LNT ēterā ir kopš 2010.gada 19.jūlija, ir PLL slēpta priekšvēlēšanu aģitācija. LNT diskusijā regulāri piedalās PLL kampaņas veidotājs Ēriks Stendzenieks un LNT vadītājs un ar apvienību PLL tieši saistītās "Kustības par labu Latviju" priekšsēdētājs Andrejs Ēķis.

Diskusiju vada PLL "reklāmas balss" Haralds Burkovskis. Tas, pēc "Vienotības" deputātu kandidātu domām, uzskatāms par aicinājumu balsot par "PLL".

Diskusijas "Latvija, mēs Tevi dzirdam!" neesot apzīmētas kā apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija. Tādējādi tās uzskatāmas par slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju, kas ir aizliegta. Kā norāda Čigāne, saskaņā ar likumu slēptajai priekšvēlēšanu aģitācijai iztērētie līdzekļi ieskaitāmi partiju kopējos limitētajos priekšvēlēšanu kampaņas izdevumos.

Saskaņā ar LNT politisko reklāmu cenrādi līdz šai dienai pieciem "Latvija, mēs Tevi dzirdam!" raidījumiem kopā jau iztērēti vairāk nekā 1,8 miljoni latu un tādējādi PLL priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu limits pārsniegts 3,2 reizes, skaidro Čigāne, norādot, ka PLL atļautais ierobežoto kampaņas izdevumu limits ir 571 212 lati.

Iesniegumu parakstījuši "Vienotības" pārstāvji Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rasma Kārkliņa, Uģis Rotbergs, Sarmīte Ēlerte un Raimonds Rublovskis.