Kultūras ministrija (KM) 26. janvārī pārsūdzējusi Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas lēmumu par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" piedzīt no KM 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.
AT nolēma piedzīt no KM uzņēmuma labā izdevumus 621 949 eiro apmērā un tiesas izdevumus 30 386 eiro apmērā, kopumā 652 335 eiro.
Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale portālam "Delfi" norāda, ka ar šādu tiesas lēmumu var tikt ieviests būtisks pavērsiens judikatūras veidošanā.
"Līdz ar tiesas spriedumu atzīstot, ka aģentūrai "Jaunie trīs brāļi" bez attiecīga pilnvarojuma vai iepirkuma procedūras veikšanas bijušas tiesības valsts vārdā uzņemties finansiālas saistības Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanā, turpmāk valsts pārvaldes iestādēm var tikt piešķirts plašs pilnvarojums rīkoties līdzīgi, pat tajos gadījumos, kad augstāka spēka normatīvajos aktos šāda ekskluzīva kompetence noteikta vien Ministru kabinetam," viņa skaidro.
Jau vēstīts, ka strīds starp pusēm sākās, kad 2004. gada 15. jūnijā KM un Rīgas dome parakstīja nodomu protokolu par Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas un jaunas koncertzāles projekta īstenošanu Rīgā. Nodomu protokols paredzēja, ka KM kļūs par pasūtītāju Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanā, izveidos un administrēs darba grupu, nodrošinās skiču konkursa sarīkošanu un finansējumu projekta īstenošanai. Savukārt Rīgas dome apņēmās piedalīties projekta īstenošanā un nodrošināt ekspertus dalībai darba grupās.
2006. gada 28. aprīlī valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" ar muzeja projekta īstenošanai paredzētās ēkas īpašnieku un Andrejsalas teritorijas attīstītāju "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" noslēdza vienošanos, kas paredzēja muzeja ieceres īstenošanai paredzētās teritorijas detālplānojumā izstrādāt Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas novietojuma plānu un muzejam atbilstošus teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī valsts īpašumā iegūt arhitektu biroja "OMA Rotterdam" izstrādāto Laikmetīgās mākslas muzeja meta projektu. Līguma summa par metu izstrādi bija 496 500 eiro.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Latgales apgabaltiesa 2014. gada 9. oktobrī SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" prasību pret KM noraidīja pilnībā. Tiesa norādīja – nav konstatējams, ka aģentūrai "Jaunie trīs brāļi," sadarbojoties ar "Jaunrīgas attīstības uzņēmumu", pastāvēja KM pilnvarojumu vai tiesības slēgt darījumu par Laikmetīgās mākslas muzeja meta un teritorijas detālplānojuma izstrādi.
"Lursoft" informācija liecina, ka "Jaunrīgas attīstības uzņēmuma" valdē darbojas Jānis Maršāns, Valters Māziņš un Andris Strīķis.
Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA "GP Nekustamie īpašumi”, kas pieder AS "Latvijas Transporta grupa", ko savukārt kontrolē bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumi.
