Tieslietu ministrijas vadītā ekspertu darba grupa vienojusies, ka turpmāk pie kriminālatbildības vajadzētu saukt arī tās personas, kuras nav ziņojušas par dzimumnoziegumiem, kā arī palielināt soda mēru par vairākiem dzimumnozieguma veidiem.
Par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas vai bezpalīdzības stāvoklī esošas personas pavešanu netiklībā cietumsods tiks palielināts no trīs uz pieciem gadiem, savukārt par pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās cietumsods tiks palielināts no viena uz četriem gadiem, šodien secināts dažāda līmeņa ekspertu sanāksmē, kurā diskutē par iespējamiem priekšlikumiem krimināltiesiskā regulējuma pilnveidei dzimumnoziegumu gadījumos.
Attiecīgi šiem nodarījumiem mainīsies klasifikācija, un tie būs smagi noziegumi, līdz ar to uz tiem attieksies visas normas par smagiem noziegumiem, piemēram, garāks noilguma termiņš, atbildība par neziņošanu.
Tāpat darba grupa atbalstīja, ka par pavešanu netiklībā un par pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās jāparedz bargāks sods, ja šādas darbības veiktas ar mazgadīgo. Attiecīgi Krimināllikuma panti tiks papildināti ar kvalificējošu pazīmi - ja darbības veiktas ar mazgadīgo, par šādu noziegumu varēs piemērot septiņus gadus cietumā. Par pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.
Darba grupa arī vienojās, ka probācijas uzraudzība ir nosakāma kā obligāts papildsods par visiem noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību un ir pagarināms probācijas uzraudzības piemērošanas termiņš līdz pieciem gadiem. Šobrīd maksimālais probācijas uzraudzības laiks ir trīs gadi.
Eksperti arī vienojās par kompromisu, ka dzimumnoziegumiem pret bērniem noilguma termiņu sāk rēķināt no brīža, kad persona sasniegusi 18 gadu vecumu.
Šobrīd Krimināllikuma 315.pants paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums. Pēc cietumsoda palielināšanas par pavešanu netiklībā un pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās visi nodarījumi pret dzimumneaizskaramību un tikumību būs smagi vai sevišķi smagi, līdz ar to attieksies arī atbildība, kas paredzēta 315.pantā. Eksperti gan nolēma no šī panta svītrot vārdu "droši", lai atvieglotu tā piemērošanu praksē.
Krimināllikuma 22.pants paredz, ka par iepriekš neapsolītu slēpšanu un neziņošanu neatbild noziegumu izdarījušās personas saderinātais, laulātais, vecāki, bērni, brāļi un māsas, vecvecāki un mazbērni, kā arī tā persona, ar kuru noziegumu izdarījusī fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga saimniecība. Savukārt Kriminālprocesa likuma 110.pants paredz, ka lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem.
Saskaņā ar jaunajām normām atbildība par neziņošanu par dzimumnoziegumu gan pagaidām neattieksies uz noziedznieka ģimenes locekļiem.
"Vienlaikus mēs saskatījām problēmu apstāklī, ka šobrīd ziņot par smagu noziegumu nav pienākums ģimenes locekļiem. Šo problēmu acīmredzot risinās turpmāk citādā veidā. Tiesībsarga birojs uzskata, ka šī norma (Krimināllikumā) ir jāgroza, taču lielākā daļa eskpertu uzskata, ka ir gana daudz citu līdzekļu, piemēram, ziņot anonīmi, Valsts policijai. Nevajag raut tos principus, kuri iedibināti demokrātiskās valstīs un kur pastāv tiesības neliecināt pret savu tuvāko," norādīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
Savukārt, kā norādīja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, tad ģimenes loceklim, sekmējot un atbalstot noziegumu, vairs nav jārunā par neziņošanu, bet par līdzdalības formu, kas jāvērtē izmeklēšanas iestādei par to, vai persona ir saucama pie kriminālatbildības.
Krimināllikums paredz, ka pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu. Mazgadīgais, tas ir, persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, pie kriminālatbildības nav saucams.
Tāpat darba grupa vienojusies, ka ir jānosaka obligāta izvērtēšanas ziņojuma pieprasīšana no Valsts probācijas dienesta par apsūdzētajiem, kuri izdarījuši noziegumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Kā šodien žurnālistiem uzsvēra tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, jauno Krimināllikuma normu ieviešana būs atkarīga no to pamatošanas Saeimā. Ministra optimistiskā prognoze ir, ka jaunās normas varētu stāties spēkā 1.janvārī.
Ministrs arī norādīja, ka svarīgi dzimumnoziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā ir celt profesionalitāti, sākot ar policistiem un beidzot ar tiesnešiem. "Tiesās ir daudzi tiesneši un prokurori, kas izgājuši apmācību. Tas nenozīmē, ka pašreizējā tiesnešu kvalifikācija ir zema, bet es vēlētos, lai tā būtu augstāka," uzsvēra Rasnačs.
Arī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka jāturpina policistu apmācība, taču diemžēl policijā ir liela kadru mainība.
Kopš 2014.gada sākuma Valsts policijas lietvedībā ir 140 kriminālprocesi, kas saistīti ar nepilngadīgu personu seksuālu izmantošanu. Lielākā daļa šo lietu ir atklāta.
Jau ziņots, ka jautājums par dzimumnoziegumiem aktualizējās pēc tam, kad Liepājas tiesa kādu tēvu un dēlu par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo sodījusi ar piespiedu darbu. Gan valsts apsūdzības uzturētājs, gan apsūdzēto advokāts norādījis, ka sods ir adekvāts nodarījumam.
Tieslietu ministrija pēc pilna sprieduma pieejamības un pieprasīšanas solīja pārbaudīt šo situāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
