Kā pirmdien arodorganizācijas preses konferencē teica tās pārstāvis Rafaels Ciekurs, jaunais regulējums neuzlabošot NMPD darbinieku darbu, tieši pretēji – to apgrūtinās.

Pēc Ciekura paustā, jaunais regulējums radīs diezgan lielus zaudējumus ārsta palīgiem un ārstiem, proti, ārsta palīgs jūlijā saņemšot par 82 eiro mazāku atalgojumu, savukārt NMPD ārsts - pat par 126 eiro.

Arodorganizācijas dalībnieki ir neizpratnē par to, kāpēc tiek izstrādātas normas, kas nevis uzlabo darbinieku dzīvi, bet gan kaitē. Turklāt arodorganizācijas dalībniekiem nav nekādas ticības, ka ar grozījumiem iecerētais piecu gadu plāns arī tiktu realizēts, atzīmēja Ciekurs.

Viņš norādīja, ka jau patlaban zemā atalgojuma dēļ darbinieki izdeg vai dodas labāk apmaksāta un mazāk izaicinoša darba meklējumos privātajā sektorā, turklāt NMPD darbinieki esot ļoti pieprasīti darba tirgū.

Ņemot vērā, ka NMPD darbinieki strādā ļoti sarežģītos apstākļos - sociālajās mājās, autoavārijās, glābj slīkušus cilvēkus, kā arī palīdz narkomāniem–, atalgojums, kas pielīdzināms veikalā strādājošajiem, ir nepieņemams, atzina Ciekurs.

Viņš arī piebilda, ka NMPD redzams liels darbinieku trūkums. Dienests, kaut arī iekļaujoties likumā paredzētajā laikā, nereti cilvēkresursu trūkuma dēļ veic izsaukumus ilgākā laikā posmā nekā tas būtu iespējams, ja dienestā būtu pietiekams skaits darbinieku.

Rīgas reģionālajā centrā darbinieku trūkums ir ļoti izteikts, jo divas centra brigādes operatīvajā darbā nepiedalās jau gadu. Vidēji viena brigāde varētu doties uz apmēram 15 izsaukumiem dienā, skaidroja Ciekurs.

Tāpat Ciekurs norādīja, ka arī jūlijā plānotais ģimenes ārstu streiks padarīs NMPD darbu arvien sarežģītu, tāpat – jaunais veselības aprūpes finansēšanas modelis, kas veselības aprūpes pakalpojumus dalīs grozos. Jaunais modelis lielāku slodzi uzliks tieši NMPD un ģimenes ārstiem, jo pārējie speciālisti daudziem vairs nebūs pieejami par valsts finansējumu.

Kā teica Ciekurs, ja tuvākajā laikā nenotiks uzlabojumi, NMPD Rīgas reģionālā centra arodorganizācija lūgs veselības ministres Andas Čakšas
demisiju.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka ir aicinājis NMPD arodorganizāciju sniegt informāciju saistībā ar šo ieceri un izplatīto informāciju. LVSADA sīkāku komentāru sniegs pēc šīs informācijas noskaidrošanas.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem.

Pārejas periodā no šī gada 1. jūlija līdz 31. decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018. gadā – 50 stundas, bet 2019. gadā – 45 stundas nedēļā, informēja parlamenta Preses dienestā.

Darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1, 2018. gadā – 1,2, bet 2019. gadā – 1,35.

Līdz šim ārstniecības personai varēja noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā. Pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem finansēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, paredz 30. maijā Ministru kabineta sēdē atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums.