Iekšlietu ministrija (IeM) norāda, ka elektroniskās identifikācijas kartes kopš to izsniegšanas sākuma ir kļuvušas par pieprasītu personu apliecinošu dokumentu Latvijas iedzīvotāju vidū, lai gan ne visas personas apliecības funkcijas tiek izmantotas vienlīdz intensīvi.
Vērtējot personas apliecību plašākas izmantošanas iespējas, galvenā uzmanība ir jāpievērš jau pieejamo iespēju plašākai un intensīvākai izmantošanai. IeM norāda, ka ir jānovērš tiesiskie un tehniskie šķēršļi, lai ļautu personas apliecību Latvijas teritorijā izmantot kā pilnīgu alternatīvu pasei. Iepriekš minētais primāri nozīmē, ka jānodrošina iespēja personas apliecību izmantot Saeimas vēlēšanās, tāpat kā pasi, ieviešot vēlētāju piesaisti konkrētam vēlēšanu iecirknim, ar iespēju to operatīvi mainīt vai elektronisku vēlētāju reģistrāciju iecirkņos.
Lai intensificētu karšu elektronisko iespēju izmantošanu, nepieciešams īstenot mērķtiecīgas komunikācijas aktivitātes, kas kombinētas ar dažādu šķēršļu likvidēšanu, kas kavē karšu lietotāju skaita pieaugumu.
IeM uzskata, ka ir nepieciešams paplašināt to personu loku, kas var pilnvērtīgi izmantot kartes e-iespējas, ievērojot, ka bērniem un jauniešiem, kas savas kartes bija noformējuši līdz 2015. gada 12. maijam un kas visaktīvāk lieto modernās tehnoloģijas un internetu, bija liegta iespēja izmantot personas apliecību savas identitātes apliecināšanai internetā, kā arī trūkst zināšanu par kartes e-iespēju.
Saistīto e-prasmju apguves iekļaušana skolu mācību programmās veicinātu kartes e-iespēju izmantošanu to personu vidu, kas tuvākajā nākotnē kļūs par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un nodrošinās tautsaimniecības produktivitātes pieaugumu.
Ņemot vērā augsto īpatsvaru kartēm ar neaktivizētiem sertifikātiem, ir paredzēts paplašināt to kanālu skaitu, kas pieejami sertifikātu aktivizēšanai. Iecerēts arī veicināt viedkaršu lasītāju pieejamību mācību iestādēs un publiskajās bibliotēkās, piesaistot privātā sektora līdzfinansējumu, lai nodrošinātu kartes e-iespēju apguvi un lietošanas iespējas tiem iedzīvotājiem, kuru mājsaimniecībai nav datora un interneta pieslēguma.
Personas apliecību turētāji, kas vēlas izmantot e-paraksta funkcionalitāti, ir jāatbrīvo no finansiālā sloga, kas saistās ar papildu laika zīmogu iegādi, vai vismaz finansiālais slogs jālīdzsvaro ar citiem e-paraksta risinājumiem, it īpaši tāpēc, ka tiesību akti paredz laika zīmogu kā obligāto rekvizītu tieši komunikācijā ar valsts un pašvaldību iestādēm.
Ievērojot, ka šobrīd personas apliecību maksimālais derīguma termiņš ir pieci gadi, papildus citiem iepriekš minētajiem faktoriem tas neveicina personu vēlmi saņemt personas apliecību līdz šim lietotās pases vietā, kuras maksimālais derīguma termiņš ir noteikts 10 gadi. Lai šo problēmu novērstu, izstrādājot jauna parauga personas apliecības, kuras varētu sākt izsniegt 2017.gadā, jāparedz tādu tehnoloģiju lietojums, kas garantē pilnvērtīgu dokumenta funkcionalitāti un drošību vismaz 10 gadu termiņā, vienlaikus maksimāli saglabājot sadarbspēju ar tehniskajiem risinājumiem, kas būs ieviesti, balstoties uz pašreizējā parauga personas apliecībām.
Lai risinātu problemātiku ar daudz dažāda veida personas statusu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, PMLP piedāvā izvērtēt konceptuāli jaunu un inovatīvu pieeju jeb personas statusa apliecības konceptuālo modeli. Šī pieeja paredz unificētu personas statusa apliecību izsniegšanu elektroniska dokumenta formā, kuru būtu iespējams vizualizēt QR koda veidā uz dažādiem datu nesējiem un lietot kopā ar personu apliecinošu dokumentu.
Valdība šodien atbalstīja IeM priekšlikumu par konceptuāli jaunas pieejas izvērtēšanu personas statusu apliecinošu dokumentu izsniegšanai, kā arī pilotprojekta realizāciju sadarbībā ar ieinteresētajām iestādēm. Pilotprojekta sākšanas laiks vēl tiks precizēts.