Uzreiz pēc atbrīvošanas no apcietinājuma, kur viņš pavadījis divus mēnešus, nacionālboļševiku aktīvists Beness Aijo nācis klajā ar paziņojumu sabiedrībai, kā arī saviem draugiem un domubiedriem, kurā atceras ārvalstīs pavadīto laiku un asi kritizē notiekošo Latvijā un tās politiķus.
Aijo raksta, ka brīvībā ticis, pateicoties savas advokātes Ilmas Jansones, biedra un jurista Illariona Girsa, kā arī partijas „Cita Krievija" un drauga Vladimira Lindermana atbalstam, kā arī pateicoties tam, ka viņam palīdzējušas Latvijas, Krievijas, Ukrainas un Lielbritānijas tautas.
Tiesa uzskatījusi, ka Aijo nav nepieciešams turēt apcietinājumā krimināllietā, kurā viņš pat vēl neesot apsūdzētā statusā, bet esot tikai aizdomās turamais, īpaši, ņemot vērā, ka lietas izmeklētājs grasījies doties atvaļinājumā uz mēnesi. Aktīvists raksta, ka viņš slimo ar cukura diabētu, taču cietuma administrācija, pretēji Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanai, nav nodrošinājusi viņam iespēju piekļūt aparātam, ar kuru tiek mērīts cukura līmenis asinīs.
Savā paziņojumā Aijo atceras, kā devies uz Krimu, kā viesojies Londonā un ko ārvalstīs darījis un piedzīvojis, kā arī atminas, kā viņš pēc izraidīšanas no Ukrainas, sagaidīts lidostā Rīgā, kur uzreiz pēc izkāpšanas no lidmašīnas viņu ielenkuši vairāki Drošības policijas darbinieki. Vispirms viņš aizvests uz „mentu istabu lidostā" un pēc tam aizvests uz DP ēku, kur viens no darbiniekiem Aijo paziņojis, ka viņš septembrī kādam esot nodevis maisiņu ar narkotikām. Aijo esot paziņojis, ka tie ir nekaunīgi meli.
Pēc tam viņam izmeklētājs uzrādījis apsūdzību par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts iekārtu un likvidēt Latvijas neatkarību. „Uzreiz pēc diviem pantiem!," sašutumu neslēpj Aijo, norādot, ka šīs apsūdzības balstītas uz viņa intervijām Krimā un Doņeckā. Aijo pauž pārliecību, ka valsts vara safabricējusi pret viņu šo „smieklīgo" lietu tās īstenotās citādi domājošo izsekošanas politikas ietvaros, atgādinot lietu pret Alfrēdu Rubiku un lietu par ieroču glabāšanu pret Lindermanu, kas tikusi safabricēta un vēlāk izgāzusies, kā arī llietu pret viņu pašu par aicinājumu gāzt valsts varu.
„Represijas pret cīnītājiem par sociālo taisnīgumu un krievvalodīgo tiesībām Latvijā liecina par etnokrātiskā režīma vājumu un bezpalīdzību, kurš nav spējīgs samazināt bezdarbu, cenu pieaugumu un masveida darbaļaužu izbraukšanu uz ārvalstīm, kā arī alkoholismu un narkomāniju, kas pārņem valsti," sašutis ir Aijo.
Šī režīma popularitāte mazinās arī latviešu vidū - daudzi no viņiem pārstājuši ticēt „nacionālistisko partiju murgiem", piemēram, tādu partiju kā „VL/TB-LNNK" un „Vienotība", kas „nespēj atrast nepieciešamos 500 000 latus pašai Eiropas Savienībā (ES) sliktākajai medicīnai, kas novedušas mūsu izglītību līdz kliņķim (atzīmes fizikā un matemātikā nesasniedz vidēji 6 balles, nav zināms skolēnu skaits nākamajam mācību gadam), „nolaidušas" „Liepāja metalurgu" utt," pauž Aijo.
Aijo min arī citas problēmas, ko viņš redz Latvijā - augstu PVN pārtikai, lai gan citās valstīs šis nodoklis ir krietni zemāks, to, ka Latvijā ap 55% iedzīvotāju dzīvo no algas, kas nav lielāka par minimālo, un kas ir zemāka par iztikas minimumu, sagaroto lauksaimniecību un rūpniecību, kā arī kritiski izsakās par uzņēmumiem LMT, „Lattelecom", „Latvijas Gāze" un „Latvenergo", norādot, ka šie uzņēmumi dod „kapitālistiem lielāko peļņu". Tai pat laikā veikalos esot ap 70% ārvalstu produkcijas.
Viņš arī norāda uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas apliecinājušas - iedzīvotāji zaudējuši ticību „tīrām un godīgām" vēlēšanām un politiķiem. Aijo pauž pārliecību, ka šīs krīzes dēļ vietējie politiķi izvēlējušies pirms vēlēšanām Latvijas vēlētājus mobilizēt, liekot lietā „notikumus Ukrainā" un „uzpūšot antikrievisku histēriju", baidot Latvijas iedzīvotājus ar „Putina tankiem" un iespējamo „Latvijas aneksiju". „Tauta uz to uzķersies," prognozē Aijo.
Tāpat „pret tautu vērstā latviešu kliķe meklē aktīvu politisko darbinieku vidū tos, ko iespējams nosaukt par valsts ienaidniekiem, kas apdraud Latvijas neatkarību. Runa ir par tiem, kas neatbalsta Kijevas huntas noziedzīgās darbības un uzstājas par Jaunkrievijas neatkarību," atzīmē Aijo.
Viņš norāda, ka ir par kreisi- patriotiskas koalīcijas veidošanu, kas iestājas par rūpniecības un lauksaimniecības atjaunošanu Latvijā, valsts uzņēmumu izveidošanu un nodokļu sistēmas mainīšanu, kā arī nepilsoņu statusa likvidāciju un mācībām krievu skolās tikai krievu valodā un vēlas, lai Latvija atzītu Jaunkrieviju.
Jau vēstīts, ka piektdien, 11.jūlijā, tiesa no apcietinājuma atbrīvojusi nacionālboļševiku aktīvistu Aijo, kurš tika apcietināts šī gada maijā.
Drošības līdzekli apcietinājumu Aijo lūdza piemērot Drošības policija (DP), kura skandalozo pilsoni aizturēja lidostā "Rīga".
Viņš tiek turēts aizdomās par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu un aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību, portālu "Delfi" iepriekš informēja DP.
Jau vēstīts, ka Aijo iepriekš izraidīts no Ukrainas, jo, neievērojot iepriekš uzlikto aizliegumu iebraukt šajā valstī trīs gadus, kopā ar vēl diviem aktīvistiem maija sākumā tomēr centās nelegāli iekļūt Ukrainā.
