Līdz ar to politiķis nepiekrīt publiski dažkārt paustajam uzskatam, ka Latvija būtu piedzīvojusi lielāko dzīvā spēku zaudējumu kopš Otrā pasaules kara. Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas un Ārlietu komisijas rīkotajā seminārā deputāts skaidroja, ka nepieciešams pievērst uzmanību tam, kā integrēt tos iedzīvotājus, kas atgriežas atpakaļ mājās Latvijā.
Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers norādīja, ka neredz citu veidu kā atsevišķa vēlēšanu apgabala izveide, lai attīstītu sadarbību ar diasporas pārstāvjiem. Tas nozīmētu, ka piecus līdz sešus mandātus Saeimā ievēlētu diasporas pārstāvji.
Ārlietu ministrijas vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe cita starpā pievērsās jautājumam par emigrējušo cilvēku finansiālo ietekmi. 2012.gadā no viņiem valstī nonāca apmēram 399 miljoni latu, kam klāt jāpieskaita tas līdzekļu daudzums, ko diasporas pārstāvji tērē, viesojoties Latvijā.
Savukārt Austers brīdināja, ka šī līdzekļu plūsma apsīks, kad ekonomiskais centrs novirzīsies uz aizbraukušo mītnes zemi. Tāpēc ir jādomā, kā saglabāt emigrējušo saistību ar Latviju.
Pirmdien notiekošās diskusijas uzmanības centrā ir jautājumi par to, kā ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem vislabāk pārstāvēt savas intereses Latvijā un ko no citu valstu pieredzes varam mācīties, informēja Saeimas Preses dienestā.
"Jautājums, vai un kā mūsu ārzemju tautiešiem jābūt pārstāvētiem Latvijas valsts varas institūcijās, ir gan aktuāls, gan praktisks. Citu valstu pieredze ir ļoti dažāda, proti, vieniem ir konsultatīvas padomes, citiem - pat diasporas deputāti parlamentā. Tas būtu līdzīgi, ja Anglijas latvieši no sava vidus ievēlētu Saeimas deputātus. Tiesa, šis ir radikāls risinājums, kam maz aizstāvju. Taču ir ne mazums citu risinājumu," uzsver Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Vienlaikus viņš pauž cerību, ka diskusijā gūtās atziņas būs ierosme arī jaunām likumdošanas iniciatīvām Latvijā.
Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) šī jautājuma kontekstā uzsver, ka tieši pilsoņi ir mūsu valsts bagātība, un fakts, ka ne viņi visi dzīvo Latvijā, ir priekšrocība jeb iespēja izmantot ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo zināšanas, pieredzi un kontaktus ārvalstīs. "Patriotisms nebeidzas pie Latvijas robežas," akcentē Kalniņš.