Uz NVA direktora amatu bija pieteikušies astoņi kandidāti.
Beinarovičs pauda pārsteigumu par uzvaru konkursā. Viņš sacīja, ka pēc vairāku gadu darba izglītības jomā "bija pārliecība, ka varētu darīt kaut ko vairāk".
Kā pirmos darbus viņš minēja iepazīšanos ar aģentūras darbu, struktūru, "padarīto un nepadarīto". Beinarovičs uzsvēra, ka ir būtiski izvērtēt līdzšinējo aģentūras darbu. Viņš uzskata, ka jāievieš pārskatāmības princips, kā arī jāizveido spēcīga komanda. "Man nav mazsvarīga iestādes reputācija," sacīja Beinarovičs.
Darbu jaunajā amatā viņš, iespējams, varētu sākt janvāra vidū. Precīzu laiku viņš vēl nevarēja pateikt, jo tas būs atkarīgs no vienošanās ar pašreizējo un nākamo darba devēju.
Jāatgādina, ka labklājības ministre Dagnija Staķe nepagarinās darba līgumu ar pašreizējo NVA direktoru Alvi Vītolu. Ministre nebija apmierināta ar aģentūras darbu bezdarbnieku apmācības jomā. Aģentūra no šim gadam atvēlētajiem līdzekļiem ietaupīja aptuveni pusmiljonu latu, un Vītols neredzot iespēju pildīt ministrijas rīkojumu un ietaupītos līdzekļus izlietot līdz gada beigām, jo uzskatīja par nelietderīgu tērēt naudu bezdarbnieku kursiem tikai kursu dēļ, nevis lai sagatavotu darbiniekus atbilstoši darba tirgus prasībām. Bezdarbnieku mācībām šogad atvēlēti kopumā 2,2 miljoni latu, 570 tūkstoši latu palikuši pāri.
Staķe uzskata, ka NVA direktors apliecinājis sevi kā nevarīgu un slinku, tāpēc nevēlas ar viņu turpināt darba attiecības, savukārt Vītols uzskata, ka Staķes pārmetumi saistīti ar vēlmi publiski noslēpt ministrijas nepadarīto.
Vītolam darba līgums beidzas 31.decembrī.
Beinarovičs dzimis 1970.gadā Madonā, pašlaik studē Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 3.kursā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā ieguvis pedagoģijas maģistra grādu skolvadības nozarē, kā arī augstāko izglītību speciālās skolas skolotāja specialitātē Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā.
Darba gaitas Beinarovičs sācis kā skolotājs Liepājas 5. un 8.vidusskolā, vēlāk kļuvis par direktora vietnieku Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes lietu departamentā, darbojies arī kā Izglītības un zinātnes ministra ārštata padomnieks jaunatnes lietās. No februāra viņš strādājis par starpministriju darba grupas vadītāju "Jaunatnes politikas valsts programmas 2004.-2008.gadam" izstrādei.