Par Zatlera ievēlēšanu priekšsēdētāja amatā balsoja 251 kongresa dalībnieks, pret bija divi, bet trīs balsošanas biļeteni bija bojāti.

Dibināšanas kongress pieņēma arī partijas statūtus un programmu.

Zatlers partijas dibinātājiem arī pieteica desmit valdes locekļu kandidātus un informēja, ka partijas pirmajā kongresā 13.augustā valdē tiks ievēlēti vēl četri valdes locekļi – pa vienam no katra novada. Atlikušais laiks līdz kongresam paredzēts, lai novadu pārstāvji varētu vienoties par kandidātiem.

Zatlera piedāvātajā valdes sastāvā ir tikai viens cilvēks, kurš agrāk darbojies kādā partijā – bijušais apvienības "Vienotība" Saeimas deputāts Klāvs Olšteins. Zatlers skaidroja, ka Olšteins bija pirmais, kurš publiski paziņoja, ka, nepiekrītot prezidenta vēlēšanu procesam, noliek mandātu, kas esot bijis "drosmīgs solis".

Zatlers valdei izvirzīja arī nodokļu konsultanu Aini Dābolu, labdarības projekta "Nāc līdzās!" vadītāju Sarmu Freibergu, Juri Rihardu Kozlovski, bijušo prezidenta likumdošanas padomnieci Sandru Sondori Kukuli, politologu Viktoru Makarovu, ekonomistu Jāni Ozoliņu, uzņēmēju Edmundu Sprūdžu, ar labdarības projektiem saistīto Viju Tirzmali un portāla "Satori.lv" vadītāju Reini Tukišu.

Savukārt sapulces laikā tika izvirzīti vēl 17 kandidāti, kuri piekrita pretendēt uz amatu partijas valdē.

Tomēr pirmajā vēlēšanu kārtā ZRP izdevās ievēlēt tikai četrus valdes locekļus. No valdes vēlēšanās nodotajiem 250 biļeteniem derīgi bija 243, bet, kā paskaidroja sapulces vadītājs Dābols, lai kandidāts kļūtu par valdes locekli, par viņu bija jānodod 51% derīgu biļetenu. Tas nozīmē, ka minimālais balsu skaits, ko vajadzēja iegūt kandidātam, bija 128.

Šo "slieksni" pārsniedza tikai Sprūdžs ar 164, Ozoliņš ar 155, Olšteins ar 143 un Tukišs ar 138 balsīm.

Vēlāk gan izrādījās, ka sēdes vadītājs kļūdaini interpretējis statūtus un patiesībā par valdes locekļiem ir ievēlēti tie kandidāti, kas saņēmuši visvairāk balsu, jo nosacījums par 51% attiecas tikai uz valdes priekšsēdētāja vēlēšanām.

Līdz ar to galu galā valdē tika ievēlēti visi Zatlera ieteiktie kandidāti, kuri saņēma no 94 (Tirzmale) līdz 123 (Sondore – Kukule) balsīm.

Zatleram, uzrunājot sapulces dalībniekus, atgadījās kāds kuriozs – kāda sieviete uzkāpa uz skatuves un mēģināja kaunināt bijušo Zatlera likumdošanas padomnieci Sandru Sondoru-Kukuli par to, ka viņas sniegtās atbildes Valsts prezidenta kancelejas vārdā bijušas nelikumīgas. Kundzes uzstāšanās apmulsināja gan pašu Zatleru, gan viņa miesassargus, un mikrofonu sievietei atslēdza tikai pēc kāda laika.


Sondore-Kukule pēc incidenta no skatuves sapulces dalībniekiem paskaidroja, ka Valsts prezidenta kancelejā ierasta prakse, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, ir, ka tiek pieprasīta informācija no atbildīgajām iestādēm. Piktās kundzes minētajā konfliktsituācijā gan Ģenerālprokuratūra, gan Iekšlietu ministrija bija atzinušas, ka sūdzībai nav pamata.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas dibināšanas kopsapulcē notariāli reģistrējušies 293 potenciālie partijas dibinātāji.

Jaunās partijas kodolā darbojas vairākas bijušās Valsts prezidenta kancelejas darbinieces - bijusī eksprezidenta Valda Zatlera preses sekretāres vietniece Holma, prezidenta juridiskā padomniece Inese Lībiņa-Egner, likumdošanas padomniece Sandra Sondore-Kukule, sabiedrisko projektu vadības padomniece Kristīna Pelša un stratēģiskās plānošanas un analīzes padomniece Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Pēc dažām nedēļām, 13.augustā, iecerēta liela partijas kopsapulce, kurā varētu piedalīties ap 1200 cilvēku.

Zatlers pēc nepārvēlēšanas amatā nolēma iesaistīties politikā un dibināt savu partiju.

Zatlers nepieņēma piedāvājumu pievienoties partiju apvienībai "Vienotība", jo, viņaprāt, tad neizdotos izveidot valdību bez oligarhu partijām - Latvijas Pirmās partijas, ZZS un nu jau likvidētās Tautas partijas.

Savukārt "Vienotības" pārstāvji iepriekš nosauca Zatlera ideju par kļūdu, jo "nopietnu sociāli ekonomisko mērķu īstenošanai ir nepieciešama politisko spēku konsolidēšana, nevis vēl vienas sīkpartijas dibināšana".