Viņi, kā skaidro raidījumā, nebija noziegumu plānotāji vai organizatori. Šo cilvēku uzdevums bija atvērt kontus Zviedrijas bankās, izņemt banku kartes un atdot tās shēmas vadītājiem. Par to viņi saņēma atlīdzību. No Latvijas nelikumīgajos darījumos iesaistīti četrpadsmit cilvēki. Vismaz četri no viņiem tagad miruši, ziņo TV3.

"Zviedrijas izmeklētāji un prokurori šogad atšķetināja vērienīgu nodokļu krāpšanas afēru, kurā darbojās vairākas celtniecības firmas un fiktīvi uzņēmumi. Shēmas mērķis bija iegūt skaidru naudu, lai maksātu aplokšņu algas strādniekiem no Austrumeiropas," atgādina TV3.

Lauvas tiesu no netīrās naudas saņēma firma "B&D group". Firma kā apakšuzņēmējs piedalījās pēc LTV aplēsēm piecu miljardu eiro vērtā Stokholmas pašvaldības projektā jaunas slimnīcas būvniecībā. Jaunā Karolinska slimnīca šobrīd ir dārgākā un modernākā medicīnas iestāde Zviedrijā. Tai bija jākļūst par politiķu lepnumu, taču naudas atmazgāšanas skandāls to nu sabojājis.

Ģenerāluzņēmējs slimnīcas būvniecībā bijis zviedru "Skanska", bet "B&D group" bija nolīgts apmešanas darbiem. Tās īpašnieks ir imigrants no Gruzijas. Viņš nodarbināja pārsvarā cilvēkus no Austrumeiropas.

Nodokļu krāpšanas shēmas centrālais uzņēmums bija "DMM Enterprenad". Tas izrakstīja rēķinus reāli strādājošām celtniecības kompānijām par fiktīviem pakalpojumiem. Kad firma rēķinu apmaksāja, "DMM Enterprenad" to pārskaitīja uz fiktīvu uzņēmumu vai privātpersonu kontiem. Tad, kā skaidro TV3, organizatori naudu izņēma bankomātos un atdeva atpakaļ firmām, nelielu procentu paturot kā atlīdzību par pakalpojumu.

Shēmā nauda skaitīta uz 100 kontiem un no bankomātiem izņemti pieci miljoni eiro.

Krāpšanā bija iesaistīti arī četrpadsmit cilvēki no Latvijas. Uz šo cilvēku kontiem Zviedrijas bankās pārskaitīti simtiem tūkstoš eiro. Taču naudu viņi nesaņēma, jo bankas kartes un kontroli pār kontiem bija atdevuši shēmas organizatoriem.

Cilvēkus, kas bija gatavi pārdot savu identitāti, shēmas atbalstītāji atrada pie bezpajumtnieku patversmes un Centrāltirgū. Topošie firmu direktori un īpašnieki tad ar prāmi devās uz Zviedriju, kur tika cienāti ar alkoholu un kārtoja darījumus – gāja uz bankām, atvēra kontus un parakstīja visu, ko labvēļi prasīja.

Lai gan notikumi ar fiktīvajiem kontiem un firmām Stokholmā notikuši salīdzinoši nesen, no 2014. līdz 2016. gada vidum, vismaz četri no identitātes pārdevējiem jau ir miruši. Viens no nelaiķiem ir Anatolijs Jefremovs. Jefremova šķirtā sieva "Nekā personīga" apstiprināja, ka viņš braukājis uz Zviedriju. Viņa joprojām saņemot vēstules no Zviedrijas varasiestādēm, ko nespējot izlasīt, jo tās ir zviedru valodā. Jefremovs miris no plaušu karsoņa, jau iepriekš bijušas veselības problēmas, ko izraisījis alkoholiķa dzīvesveids.

Latvijas policijai nav ziņu, ka trīs citu Zviedrijas braucēju nāves būtu saistāmas ar viņu biznesu Zviedrijā. Ticamāk, ka tie miruši pārliecīgas alkohola lietošanas dēļ. Taču ne visi, kas piekrita sadarboties ar Zviedrijas nodokļu krāpniekiem, ir alkoholiķi vai bezpajumtnieki.

Latvijas policija izpildījusi divus Zviedrijas tiesiskās palīdzības lūgumus sameklēt un nopratināt Latvijas iedzīvotājus, kas figurē nodokļu krāpšanas lietās.

Jūnijā Stokholmā kriminālprocesu iztiesāja pirmās instances tiesa. Sodi bija bargi. Baltkrievijā dzimušo un Polijā juridisko un ekonomista izglītību ieguvušo shēmas organizatoru Pāvelu Jackovski notiesāja ar četriem gadiem cietumā. Celtniecības firmu amatpersonas, kas izmantoja naudas mazgāšanas pakalpojumus, sodīja ar cietumu no viena līdz trīs gadiem.

6.novembrī lietu izskatīja apelācijas instancē. Tā bija vēl bargāka. Organizatoram piespriesti seši gadi, arī vairākiem citiem līdzdalībniekiem cietumā būs jāsēž ilgāk. Latvijas iedzīvotājus, kuru identitātes krāpnieki izmantoja kontu atvēršanai un bankas karšu saņemšanai, netiesāja.