Lai gan atbildīgā Saeimas komisija Latvijas un Lietuvas jūras robežas līgumu apstiprināšanai galīgajā lasījumā zivsaimnieku bažu dēļ grasījās virzīt tikai pēc zivsaimniecības sadarbības līguma noslēgšanas, Latvijas ārlietu un zemkopības ministri jūnijā vienojušies, ka tas nav nepieciešams.
Par šādu vienošanos nav informēts līguma atbildīgās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, kurš nolēmis šo lietu noskaidrot.

Vienošanās faktu apstiprināja Zivsaimniecības pārvaldes priekšnieka vietniece Aina Afanasjeva un zemkopības ministra preses sekretāre Ilze Vītola.

Ministru jūnijā panāktā vienošanās paredz, ka šo līgumu nolemts vairs nesaistīt ar abu valstu robežlīgumu, lai robežlīgumu Latvijā varētu ratificēt otrajā - galīgajā lasījumā.

Šāda vienošanās panākta, jo Latvijai vairs neizdosies uzlabot situāciju, kas radusies jūras robežlīguma noslēgšanas rezultātā, sacīja Afanasjeva.

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš savukārt piektdien sacīja, ka lūgumu vairs nesaistīt sadarbības līgumu ar robežlīgumu izteikusi Zemkopības ministrija, lai varētu panākt vienošanās ar Lietuvu.

Ministrs uzsvēra, ka Ārlietu ministrija ir paveikusi savu darbu un atbalsta līguma ratifikāciju un sadarbības līguma noslēgšanu, kas nepieciešams zivsaimniekiem.

Ārlietu ministrija arī norāda, ka Saeima līgumu ir atbalstījusi, to ratificējot pirmajā lasījumā, un tā pieņemšana galīgajā lasījumā šobrīd ir atkarīga no deputātu gribas.

Zivsaimnieki uzskata, ka Latvija līguma dēļ zaudēs būtiskas zivju ieguves vietas. Tādēļ Saeima, ratificējot līgumu pirmajā lasījumā, nolēma to ratificēt galīgajā lasījumā tikai pēc tam, kad tiks noslēgts līgums par zvejas tiesībām.

Šobrīd - līdz Latvijas - Lietuvas jūras robežlīguma ratifikācijai - Latvijas zvejnieki var izmantot tradicionālās zvejas ieguves vietas, taču tas būs liegts pēc līguma apstiprināšanas.

Jau ziņots, ka līgums tika parakstīts jau pirms gada. Šobrīd tas ratificēts 1.lasījumā un, kā norādīja Krasts, tālākā līguma izskatīšana komisijā varētu turpināties septembrī.

Līguma ratifikācija kavējas, jo pērn septembra sākumā sākās plaša diskusija par līguma izdevīgumu Latvijai.

Ārlietu ministrija uzskata, ka jūlijā parakstītais līgums ir kompromisa variants, ko izdevās panākt ar Lietuvu, un tas atbilst starptautiskajām normām, kā arī nekaitēs valsts ekonomiskajām interesēm. Savukārt ģeologi uzskata, ka, līgumu ratificējot, Latvija zaudēs simtiem miljonus ASV dolāru, jo Lietuva ieguvusi lielāko daļu iespējamo naftas atradņu. Pret līgumu protestē arī zivsaimnieki, viņuprāt, Latvija pēc līguma ratifikācijas zaudēs labas zvejas vietas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!