Par likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja 37 deputāti no "Vienotības" un VL-TB/LNNK frakcijām. Pret bija 51 deputāts no "Saskaņas centra", Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Par labu Latviju" (PLL) frakcijām. Atturējās Dana Reizniece (ZZS) un PLL pārstāvji Guntis Ulmanis un Inese Šlesere.
Jau vēstīts, ka "Vienotība" norādīja: šobrīd Saeimas Kārtības rullis paredz "nesamērīgi daudz" aizklātu balsojumu par valsts amatpersonām, un deputāti tos nereti izmantojuši, lai slēptu savus balsojumus un to motīvus.
"Līdzšinējā bēdīgā pieredze, kad deputātu vārdi atšķiras no darbiem, kā tas bijis, balsojot par Māra Vīganta un Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesnešu amatā, kā arī neapstiprinot Ģenerālprokurora amatā Jāni Maizīti, ir ne vien mazinājusi sabiedrības uzticību politiķiem, bet arī radījusi grūtības nozīmīgiem amatiem atrast atbilstošus kandidātus. Cienījami profesionāļi atsakās no amata, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā," norāda "Vienotības" pārstāvji.
Izstrādātie grozījumi paredzēja, ka Saeimai būs atklāti jāievēl visas amatpersonas, tostarp Tiesībsargs, valsts kontrolieris, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un citi. Aizklātu balsojumu "Vienotības" deputāti rosināja saglabāt tikai Satversmē paredzētajai Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanas procedūrai, kā arī ievēlot Saeimas Prezidija locekļus.
Grozījumu mērķis ir "veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, šādi veicinot arī sabiedrības uzticību Saeimai un politiķiem". "Vienotība" klāsta, ka parlamenta deputātu pienākums ir skaidrot savus lēmumus un tos pamatot ar argumentiem, nevis slēpt savu viedokli, izmantojot aizklātus balsojumus. Atklāti balsojumi veicinātu diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai kandidātu un nostiprinātu pārliecību, "ka lēmums tiešām tiek pieņemts parlamentā", uzskata iesniedzēji.