Normas, kas nosaka miruša pacienta mantiniekiem atlīdzības saņemšanas kārtību atbilst Satversmei, ceturtdien šādu lēmumu pieņēma Satversmes tiesa.
Latvijas Radio šāgada februārī ieskicēja šīs lietas vēsturi, proti, Administratīvajā rajona tiesā sūdzību bija iesniedzis kāds iedzīvotājs, kurš bija zaudējis radinieku. Pirms tam viņš bija vērsies Nacionālajā veselības dienestā (NVD), aicinot no Ārstniecības riska fonda atlīdzināt mirušā tuvinieka veselībai un dzīvībai slimnīcā nodarīto kaitējumu un kompensēt ārstniecības izdevumus. NVD lēmums nebija viņu apmierinājis.
Apstrīdētās normas noteic pacienta mantinieka tiesības saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda paša pacienta nāves gadījumā, norāda ST.
Administratīvā rajona tiesa uzskata, ka Ministru kabinets pieņēma apstrīdētās normas, pārkāpjot tam Pacientu tiesību likuma 16. panta trešajā daļā noteiktā pilnvarojuma robežas un tādējādi neievērojot varas dalīšanas principu. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 64. pantam.
ST vēsta, ka pacienta nāves gadījumā pats pacients nevar izmantot tiesības saņemt atlīdzību. Tādēļ Pacientu tiesību likuma 16. panta pirmā daļa interpretējama tādējādi, ka pacienta nāves gadījumā atlīdzība par viņam radīto kaitējumu izmaksājama citai personai.
ST norāda, ka Latvijas civiltiesību doktrīnā un judikatūrā ir atzīts, ka tiesības uz atlīdzību par personas veselībai nodarīto kaitējumu pēc sava rakstura ir tīri personiskas tiesības un tādēļ nevar tikt mantotas. Tomēr likumdevējs ir tiesīgs, ievērojot vispārējos tiesību principus un citas Satversmes normas, paredzēt izņēmumus un ar speciālām normām noregulēt konkrētus jautājumus atšķirīgi no vispārīgās tiesiskās kārtības attiecīgajā nozarē. Satversmes tiesa norādīja, ka Pacientu tiesību likuma 16. panta pirmajā daļā ir paredzēts šāds izņēmums.
Tādējādi ST secināja, ka ar Pacientu tiesību likuma 16. panta trešo daļu Ministru kabinets bija pilnvarots citstarp noteikt kārtību, atbilstoši kurai miruša pacienta mantinieki ir tiesīgi pieprasīt un saņemt no Ārstniecības riska fonda atlīdzību par mirušajam pacientam nodarīto kaitējumu. Līdz ar to ST atzina apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmes 64. pantam.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.
