Notikušo filmē, mirstošajam uztaurē – traģisko avāriju uz Jelgavas apvedceļa atceras liecinieks  (108)

Jau vēstīts, ka ceļu satiksmes negadījumā uz Jelgavas apvedceļa gāja bojā viens, bet cieta vēl divi bērni. Cietušie bija ģimene no Krievijas.

Kā trešdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā", Jānis Eglītis pats esot policists. "Viņš zina, kā sniegt pirmo palīdzību. Zina, kurš cietušais pirmais jāglābj, kuru nedrīkst kustināt, kuru vajag ietīt folijā, ar kuru vajag vienkārši parunāt. Tikai jāsaprot, ka viens cilvēks vienlaikus visu darīt nevar. Var jau būt, ka konkrētajā gadījumā tas nebija izšķiroši. Ātrie ieradās tiešām ātri – sešas minūtes pēc izsaukuma. Atdzīvināt puiku centās divas brigādes. Diemžēl nesekmīgi. Taču pirms tam – šo sešu minūšu laikā salīdzinoši blīvā satiksmē uz Jelgavas apvedceļa atradās tikai viens uz cilvēcisku līdzcietību spējīgs cilvēks," atzīmē laikraksts.

Pirmdien ap pusdienlaiku Jānis bijis ceļā mājup no Lietuvas. Avārija bija notikusi pie pagrieziena uz Ozolniekiem un Brankām. Pašu sadursmes brīdi viņš neesot redzējis.

Avarējušās mašīnas vēl kūpējušas. "DAF" autofūre un "Hyundai" universālis, kurā braukusi ģimene no Krievijas. Puisītim 11 gadu, meitiņām 5 un 14. Tēvs, māte. Mazāk cietusī meitene, kuru Jānis iesēdināja sildīties savā mašīnā, vēlāk stāstījusi, ka braukuši mājās no atvaļinājuma. Tētis bija noguris. Vienkārši aizmidzis pie stūres, raksta "Neatkarīgā".

Kā raksta laikraksts "Neatkarīgā", smagās mašīnas šoferis "vispirms centies raut pa labi uz ceļa nomales pusi, taču vieglā mašīna trajektoriju nemainīja. Tad smagais metis pa kreisi. Tomēr no sadursmes izvairīties nav izdevies".

Brīdī, kad Eglītis piesteidzies, visi, ieskaitot smagās mašīnas šoferi, bijuši šokā. Tēvs kratījis smagi cietušo puiku un kliedzis, domājot, ka dēls jau miris. Kliegusi arī māte.

Eglītis šoka stāvoklī esošo tēvu pastūmis malā, jo bijis redzams, ka zēnam ir smaga muguras trauma. Viņš vēl krampjos raustījies, ādas krāsa bijusi burtiski zila. Eglītis sācis mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu. Meiteni, kura bija vairāk cietusi, viņš neesot atļāvis kustināt, bet apsedzis ar foliju.

Lijis lietus, visi burtiski drebējuši no aukstuma un uztraukuma. Raudājuši, klieguši. Un tad ieradusies pirmā ātrās palīdzības brigāde, pārņemot cietušo glābšanu.

Bērnu māte visu šo laiku bijusi nomodā – noğībusi tikai, kad visi bērni jau bijuši aizvesti prom – puika uz morgu, meitenes uz slimnīcu. Ceturtā uz notikuma vietu atbraukusī mediķu brigāde sirds masāžu un elpināšanu veikuši pašai mātei.

Savukārt notiekošā laikā cilvēki lēnām braukuši garām un aizrautīgi filmējuši. "Vienkārši baiga attieksme," laikrakstam atzinis Eglītis.

Laikraksts atgādina, ka mediķi allaž uzsver, cik svarīga kritiskās situācijās ir līdzcilvēku atsaucība un cik svarīgi ir nekavējoties palīdzēt cilvēkam, kurš ir nobijies, kuram sāp. Un sevišķi jau pie smagām traumām, asiņošanas, bezsamaņas tas ir dzīvības vai nāves jautājums.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola laikrakstam atzinusi, ka reizēm šādi filmētāji pat traucējot ārstiem darīt viņu darbu, fiziski aizšķērsojot ceļu, un tādējādi radot papildu risku nākamajai nelaimei. Turklāt esot maldīgi domāt – ko tad es, es jau neko neprotu un nekā nevaru palīdzēt.

Ārsti arī pa tālruni var soli pa solim diktēt, kā rīkoties, kā sniegt palīdzību, ja vien zvanītājs pats ir adekvāts, atzīmē laikraksts.

Turklāt pa laikam gadoties situācijas, kad nelaimes gadījumam ir daudz liecinieku, internetā daudz bilžu un video, bet glābšanas dienestiem neviens neesot atjēdzies piezvanīt, uzskatot, ka to gan jau noteikti kāds cits būšot izdarījis.