Bijušais Ārlietu ministrijas (ĀM) darbinieks Rūdolfs Brēmanis, kam atņemta pielaide valsts noslēpumam, izmanto Latvijas vārdu un sola tirgot termiņuzturēšanās atļaujas, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Kā vēsta raidījums, Brēmanis sācis plaša mēroga biznesu, proti, viņš sola atbalstu IT jautājumos, nodrošinot apsardzi, juridiskās konsultācijas, palīdzību tirgojot un pērkot īpašumus kā arī izkārtojot termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā. Kā partnerus savam privātajam biznesam bijušais diplomāts norādījis Latvijas simtgades biroju un Ekonomikas ministriju.
Tiesa, raidījums atklājis, ka šīs iestādes nav ļāvušas izmantot sevi, lai reklamētu šo biznesa projektu.
Raidījums arī atgādina, ka Brēmanis bijis arī klāt Latvijas valsts prezidenta 'aklajās vakariņās' ar Šleseru un šeihiem Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE). Tieši viņš bija tas, kurš pēc tam ar vakariņu foto padižojies sociālajos tīklos. Neoficiāli avoti NP apstiprina, ka Šlesers vietējos biznesmeņus, iespējams, mēģinājis pierunāt pirkt nekustamo īpašumu Rīgā, Zaķusalā.
Ārlietu ministrijas valsts sekretāram agrākā Latvijas vēstniecības darbinieka Brēmaņa ierašanās uz tikšanos kopā ar Šleseru esot bijis pamatīgs pārsteigums. Izrādās, ka Brēmanim īsi pirms valsts prezidenta vizītes tika atņemta pielaide valsts noslēpumam, ziņo NP. Tiesa, ministrija neatklāj, kāpēc tas izdarīts.
Raidījums pamanījis, šī gada februārī dibināta Rūdolfa Brēmaņa firma "Middle East Latvia Holding" izveidojusi mājaslapu internetā. Firmas jurisdiskā adrese atrodas kādas daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī, bet kā birojs uzrādīta adrese Ģertrūdes ielā. Mājas pārvaldniece NP gan apgalvo, ka šādas firmas te nav.
Lai arī firma "Middle East Latvia Holding" dibināta tikai februārī, tā internetā lepojusies ar vairāk nekā 13 gadu ilgu pieredzi uzņēmējdarbībā un globāla mēroga valstu savstarpējo attiecību attīstīšanā. Kā partneri mājaslapā norādītas divas Latvijas valsts institūcijas – Latvijas 100 gades birojs un Ekonomikas ministrija, atzīmē raidījums.
Kultūras ministre Dace Melnbārde (NA) norāda, ka "Latvijai 100" logo var izmantot brīvie uzņēmēji, tiesa, viņiem gan ir jāsniedz informācija, ka viņi to dara. Ja logo tiek izmantots pretēji Latvijas simtgades mērķiem, tad birojs var vērsties un aicināt šo logo neizmantot. Ministri arī apbēdinot fakts, ka Brēmanis šādi rīkojies ar Latvijas simtgades zīmi: "Es šeit arī neredzu saskari ar Latvijas valsts simtgades mērķiem."
Savukārt ekonomikas ministru Arvilu Ašaradenu (V) nepārsteidz tas, ka Brēmanis kā sadarbības partneri norādījis Ekonomikas ministriju. "Mums nav nekādu ne vienošanos, ne līgumu. Jāsaka – man jau pirmās vizītes laikā pārsteidza metodes, ar kādām viņš rīkojās," pauda Ašaradens.
Tiesa, pēc tam, kad raidījums sācis interesēties par Brēmaņa firmu un mājaslapu, tā vairs nebija publiski pieejama. Bijušais ĀM darbinieks raidījumam apgalvoja, ka nolīgtie mājaslapas izstrādātāji to tikai testējuši, tāpēc mājaslapa nonākusi "online" režīmā. Savukārt valsts iestādes un institūcijas esot bijuši tikai kā papildus avoti, kur interesentiem meklēt ziņas par Latviju. "Pagaidām nav pat vēl izveidota ne tikai mājaslapa, bet arī birojs un citas nepieciešamās lietas," tā par savu savu uzņēmumu raidījumam izteicās Brēmanis.
