Nacionālais veselības dienests (NVD) no dienas uz diennakts stacionāriem pārcels tikai nelielu daļu pakalpojumu, pastāstīja dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore Olga Andrejevska.
Pēc viņas teiktā, pārskatot dienas stacionāros veiktās manipulācijas, kā arī konsultējoties ar asociācijām un ārstniecības iestādēm, izkristalizējies, ka manipulāciju klāstā ir tikai neliela daļa, kas nebūtu veicama dienas stacionārā, bet būtu jāpārceļ uz diennakts stacionāra plānveida pakalpojumu. "Pēc atsevišķu manipulāciju veikšanas pacients nevarētu tajā pašā dienā doties mājās," skaidroja Andrejevska.
Pēc viņas paustā, šādu manipulāciju vidū ir konvencionāla herniorafija, transabdomināla preperitoneāla trūces plastika, vairogdziedzera un epitēlijķermenīšu operācijas, dziļi lokalizētu cistu un veidojumu operācijas kaklā, kā arī laparoskopiska holecistektomija.
Andrejevska piebilda, ka arī asociācijas atzinušas, ka šīs manipulācijas nebūtu veicamas dienas stacionārā. Un, izņemot šīs atsevišķās manipulācijas, ja slimnīcas pārorganizēs savu darbu un operēs pacientu no rīta, NVD nav pamata samazināt pārējo manipulāciju klāstu vai plānotos pacientus pārcelt uz diennakts stacionāru.
Patlaban NVD, ņemot vērā asociāciju un ārstniecības iestāžu lielo rezonansi esošajam NVD piedāvājumam, izstrādā gala variantu, kā varētu izskatīties dienas stacionāra pakalpojumu klāsts un darba organizācija, ja pacients no rīta iestātos dienas stacionārā, bet vakarā dotos mājās. "Protams, arī ārstniecības iestādes atzīstas, ka ir grēkojušas savos organizatoriskajos jautājumos, respektīvi, ja slimnīcā strādā dienas stacionārs, tad nereti ķirurgs no rīta pieņem ambulatori, pusdienlaikā operē pacientus stacionāros, bet pēcpusdienā - pacientu dienas stacionārā. Ir tikai loģiski, ka, ja pacients izoperēts ap plkst.16 vai 17 ar anestēziju, viņš nevar doties mājas plkst.20. Operācijas un anestēzijas iedarbībā tas nebūtu īsti vēlams pacientam. Un, protams, pacientam tiek piedāvāts palikt, argumentējot, ka pacientam tā būs drošāk," skaidroja NVD pārstāve.
Pēc viņas paustā, dienests dienas stacionāra darba pārskatīšanu sāka jau pavasarī, kad šim nolūkam izveidoja darba grupu. Tajā piedalījās asociāciju un ārstniecības iestāžu pārstāvji.
Andrejevska skaidroja, ka darba grupas mērķis bija uzlabot pakalpojumu kvalitāti un samazināt pacientu līdzmaksājumu. "Mērķis nebija pārcelt kaut kādu daļu uz stacionāriem, mērķis nebija paaugstināt ārstēšanas ilgumu vai neefektīvi lietot veselības aprūpes pakalpojumu līdzekļus. Mērķis bija uzlabot kvalitāti, lai pacientam pakalpojums tiek sniegts droši un kvalitatīvi, un pats galvenais, saņemot valsts apmaksātu ambulatoru pakalpojumu dienas stacionārā, lai pacientam nav jāmaksā līdzmaksājums par palikšanu ārstniecības iestādē pa nakti," uzsvēra Andrejevska.
Viņa informēja, ka darba grupa izstrādāja vairākus variantus, kuru veidošanā tika ņemta vērā ārvalstu pieredze, vadības informācijas sistēmā ārstniecības iestāžu ievadītā informācija par sniegtajiem pakalpojumiem iepriekšējā periodā, kā arī asociāciju sagatavotie priekšlikumi par dienas stacionāru darbības uzlabošanu.
Apkopojot šo informāciju, NVD izstrādāja pacientu atlases kritērijus ķirurģiskajam dienas stacionāram, proti, ka pirms pacienta uzņemšanas dienas stacionārā būtu jāizvērtē, kāds ir viņa vecums un veselības stāvoklis, lai pārliecinātos, ka neradīsies komplikācijas.
NVD apkopotie dati parādīja, ka dienas stacionārā 70% manipulāciju tika veiktas vairāk nekā vienu dienu, proti, 1-8 dienas. Tomēr dienas stacionāra mērķis ir veikt manipulācijas dienas laikā, proti, pacients no rīta ierodas un vakarā dodas mājās. Pacientam pavadot dienas stacionārā vairākas dienas, tiek nelietderīgi patērēti veselības aprūpes budžeta līdzekļi, secināja NVD.
