Ogres novada dome sākotnēji bija gatava piešķirt Krievijas vēstniecībai nepieciešamās telpas 9.maija pasākuma norisei, Saeimas Pieprasījuma komisijas sēdē norādīja Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis (LZS).
Viņš Pieprasījuma komisijas sēdē, kas trešdien pēc vairāku deputātu intereses bija veltīta Krievijas vēstniecības aktivitātēm Latvijas pašvaldībās, norādīja, ka marta sākumā, saņemot vēstuli no Krievijas vēstniecības, radusies sajūta, ka mierīgākais variants būtu "ātri iedot telpu, lai tas viss klusi un mierīgi paiet".
"Tomēr tās telpas, kuras mums bija pieejamas, prasītajos laikos no plkst.10 līdz 17 bija aizņemtas. Tas nozīmētu, ka mums būtu jāpārceļ pasākumi. Tad jau mēs sākām diskusiju par to visu," viņš sacīja, skaidrojot, ka pašvaldībā par šo jautājumu izskanējuši dažādi viedokļi, tomēr pie kopsaucēja nonākt nav bijis iespējams.
"Šī iemesla dēļ nolēmām vērsties pie ministrijām, lai redzētu, kurā virzienā svārstās svaru kausi," skaidroja Mangulis, piebilstot, ka beigās tika pieņemts lēmums nepieciešamās telpas atteikt, jo bija uzņēmēji, kuri bija gatavi nodrošināt tās, kas tika arī darīts.
Mangulis skaidroja, ka pirms pasākuma norisinājās reģionu pašvaldību civilās aizsardzības seminārs, kurā ļoti liela uzmanība tika pievērsta šī mirkļa situācijai. "Beigās nolēmām tomēr būt nedaudz piesardzīgāki, jo mums nav arī īpašu resursu gadījumos, ja notiktu īpaša ažiotāža," situāciju skaidroja domes priekšsēdētājs.
Savukārt Ārlietu ministrijas vēstnieks, Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Einars Semanis klātesošajiem deputātiem skaidroja, ka ministrijas rīcībā ir informācija, ka Krievijas vēstniecība vērsusies pie pašvaldībām, tostarp pie Ogres.
"Ministrija sniedza savu atbildi, bet tā, protams, ir pašvaldības kompetence, kā rīkoties šajā situācijā," viņš norādīja.
Līdzīgu viedokli pauda arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, skaidrojot, ka aktivitātes no Krievijas vēstniecības puses vairs netiek koncentrētas tikai Rīgā, jo mērķis ir tās sadalīt pa reģioniem, radot sajūtu, ka pasākumi notiek visā Latvijas teritorijā.
"Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju šādas aktivitātes tika arī plānotas, pieejot tām mērķtiecīgi. Ja runājam par to norisi, es uzskatu, ka pasākumi paies bez incidentiem, ja nebūs kādas individuālas provokācijas, kuras gan nevar izslēgt nevienā no pasākumiem, kuros paredzēts liels cilvēku daudzums un kuri izraisa neviennozīmīgu sabiedrības reakciju," viņa skaidroja.
Tāpat Pētersone-Godmane norādīja, ka šogad 9.maijs ir sestdienā, kas ir laiks, kad viena daļa latviešu laukos, visticamāk, apkops savus dārziņus. "No tāda viedokļa 9.maijs neizskatās īpaši konfrontējošs, taču to savā retorikā var izmantot Krievija. Šobrīd gan nav tādu ļoti lielu apdraudējumu, taču mūsu drošības iestādes situāciju uzrauga," viņa sacīja.
Tāpat Pētersone-Godmane klātesošajiem skaidroja, ka ir pašvaldības, kuras uzskata, ka lemšana par telpu īri ir viņu atbildība, taču ir pašvaldības, kuras konsultējušās ar Ārlietu ministriju un drošības iestādēm. "Ja ir iespēja, šos pasākumus bez asumiem varētu atteikt, bet tā tiešām ir pašvaldību atbildība, kā rīkoties, ņemot vērā visus faktorus," viņa rezumēja.
Atsevišķas Latvijas pašvaldības būtu gatavas atsaukties Krievijas vēstniecības aicinājumam atbalstīt un savās pilsētās vai novadā pieminēt "Uzvaras dienu" 9.maijā, lai gan Drošības policija iesaka atteikt šāda veida sadarbību, iepriekš vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
