Apsekojumā gan nav iekļautas izmaksas par projektēšanu, vadīšanu, uzraudzību, neparedzētiem darbiem, mēbeļu iegādei, kā arī PVN, tomēr aptuvenās aplēses ir dotas - viss projekts varētu izmaksāt 680 tūkstošus latu. Rīgas domnieki informēja, ka moratorija izsludināšanas gadījumā Rātslaukumā tomēr iespējama būvniecība.
Štrams informēja, ka, iespējams, nākamgad tiks izstrādāts detālplānojums Rātslaukumam, kurā tiks iekļautas iespējamās būvniecības vietas un konkrēti arhitektoniskie noteikumi. Pēc Štrama teiktā, Rīgas dome pati var izstrādāt šādu detālplānojumu, vai arī tiks izsludināts konkurss. Tas esot atkarīgs no budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.
Tikšanās reizē ceturtdien arī izskanēja doma atdot muzeju valsts īpašumā, vai arī slēgt sadarbības līgumu starp valdību, Rīgas domi un muzeja fondu, kas apsaimnieko muzeju. Tādējādi būs iespējams atrisināt finansiālos jautājumus. Tehnisko slēdzienu plānots iesniegt Rīgas domē.
Sabiedrībā un amatpersonu vidū nav viennozīmīgas atbildes par to, vai muzeja ēka ir nojaucama vai saglabājama. Šobrīd vēl aizvien spēkā ir Rīgas domes lēmums par ēkas nojaukšanu, kaut gan nesen domes Attīstības komiteja nolēma atbalstīt ēkas saglabāšanu.
Vācijas un Latvijas jaunie arhitekti, izpētot Rīgas centra arhitektūru problemātiskajās vietās, ieteica nenojaukt Okupācijas muzeju. Viens no arhitektu izstrādātajiem projektiem paredz nenojaukt muzeju, bet iebūvēt to modernā jaunā ēkā.
Šajā projektā laukumā no muzeja uz krastmalu atrastos vēl viena būve, kā arī vēl viens objekts, kas, pēc mākslinieku domām, laukumam piešķirtu īpašu akcentu. Šīs trīs būves būtu dzintara krāsā kā Latvijas simbols. Savukārt slavenais latviešu izcelsmes arhitekts Birkerts piedāvā paplašināt muzeja telpas ar nelielām pārmaiņām ēkas apjomā.