Foto: F64

Darbam "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijai pagaidām nolemts deleģēt Andreju Judinu (V), Mārtiņu Šicu (LRA), Igoru Pimenovu (S), kā arī Ritvaru Jansonu (VL-TB/LNNK), noskaidrojusi aģentūra LETA, apjautājot Saeimas frakcijas.

"No sirds Latvijai" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) par šo jautājumu vēl lems otrdien, kad ir pieteikumu darbam komisijā iesniegšanas termiņš.

Neoficiāli tiek minēts, ka ZZS parlamentārās izmeklēšanas komisijā varētu pārstāvēt Kārlis Seržants (ZZS), kurš, iespējams, varētu pretendēt arī uz komisijas vadību. ZZS darbojas "oligarhu sarunu" kontekstā bieži pieminētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Līdz šim kā potenciālais komisijas vadītājs tika minēts Judins.

Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Komisija plānojusi pārbaudīt publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem un izvērtēt saistībā ar krimināllietu izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi.

Tāpat izmeklēšanas komisijā paredzēts vērtēt informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli caur masu informācijas līdzekļiem.

Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi parakstījās 35 deputāti - to atbalstīja "Vienotības", nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) parlamentārieši.

Jau ziņots, ka Viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!