Foto: LETA
Jautājumam par neatkarīgas Revīzijas komisijas nepieciešamību Latvijas lielajās pilsētās ir pievērsusies arī valsts.

Kā Rīgas domes nacionālās apvienības "Visu Latvijai - Tēvzemei un brīvībai/LNNK" rīkotā preses konferencē skaidroja Iekšējo auditoru institūta valdes loceklis un Finanšu ministrijas Iekšējā audita pārvaldes pārstāvis Sandijs Miķelsons, jau janvārī pēc Rīgas domes lēmuma, ar kuru tika likvidēta Revīzijas komisija, tika nosūtīta vēstule Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai, uzsverot, ka valsti satrauc iespējamie riski iekšējā audita pārbaudēs Rīgas domē.

Miķelsons arī uzsvēra, ka valsts līmenī tiks rosināts veikt grozījumus likumā "Par pašvaldībām", nosakot, ka neatkarīgas Revīzijas komisija izveide lielajās pašvaldībās ir obligāta. Pašlaik likums nosaka, ka pašvaldība var lemt par šādas komisijas nepieciešamību.

VL-TB/LNNK domes frakcijas priekšsēdētājs Dainis Locis konferencē uzsvēra, ka Rīgas domes Revīzijas komisija tika izveidota jau 1994.gadā, un līdz šim neviens no domes sasaukumiem nav uzdrošinājies šo neatkarīgo audita institūciju likvidēt.

Kā atkārtoti uzsvēra opozīcijas deputāti, ja komisija bija tieši pakļauta deputātiem, kuri tajā darbojās, tātad - strādāja vēlētāju interesēs, tad Rīgas domes Revīzijas un audita pārvalde, kas pašlaik veicot likvidētās komisijas funkcijas, ir tieši pakļauta Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam. Pārvaldes direktoru pieņem un atbrīvo no amata priekšsēdētājs. Tātad pārvalde nav ieinteresēta efektīvi veikt pārbaudes bailēs par savu darbvietu.

Rīgas domes VL-TB/LNNK deputāti sadarbībā ar speciālistiem ir izstrādājuši jaunu Revīzijas komisijas nolikumu, kas palīdzēšot novērst tos trūkumus, kuri līdz šim komisijas nolikumā eksistēja. Tas attiecas gan uz komisijas locekļu skaitu, gan viņu kompetenci. Deputāti piedāvā samazināt komisijas locekļu skaitu, ievēlot sešus pārstāvjus - pa diviem no katra Rīga domē valdošo politisko spēku saraksta. Turklāt ievēlot pievērst pastiprinātu uzmanību šo personu profesionalitātei, iepriekšējai pieredzei audita pārvaldēs.

Deputāti skaidroja, ka atjaunotā komisija veiktu pārbaudes riskantās institūcijās, kā SIA "Rīgas satiksme", "Rīgas nami", "Rīgas namu pārvaldnieks" un citās pašvaldības kapitālsabiedrībās, kurās komisija konstatētu prettiesisku darbību riskus. Tādējādi nepārklātos domes Audita un revīzijas pārvaldes nodrošinātās funkcijas, kas galvenokārt veic pārbaudes institūcijās, nodrošinot juridisku precizitāti, un Revīzijas komisijas funkcijas. Revīzijas komisija "raktu dziļāk".

Deputāti arī uzsvēra, ka Ušakovam ir pilnvaras neapstiprināt iekšējā audita revīziju plānu. Tā viņš esot bloķējis auditoru piekļuvi "Rīgas satiksmei".

Ja opozīcijas mēģinājums atjaunot komisiju nebūs veiksmīgs, opozīcija apņemas turpināt darbu sadarbībā ar valsti, rosinot grozījumus likumdošanā.

"Domes priekšsēdētājs Ušakovs var uzvarēt šo vienu soli, bet viņš zaudēs karā," sacīja Locis.

Kā ziņots, Rīgas domes deputāti ar valdošās koalīcijas balsu pārsvaru 27.janvārī nolēma likvidēt domes Revīzijas komisiju.

Šo lēmumu jau sākotnēji kritizēja un neatbalstīja Rīgas domes opozīcijas deputāti, saskatot interešu konfliktu Audita un revīzijas pārvaldes darbībā, kas turpmāk pildīs likvidētās komisijas funkcijas. Viņi uzsvēra, ka tiek likvidēta neatkarīga institūcija, kā vietā turpmāk darbosies pārvalde, kuras vadītāju ieceļ domes priekšsēdētājs, šādi radot interešu konfliktu un pamatu apšaubīt veikto pārbaužu rezultātus.

Revīzijas komisija bija patstāvīga un neatkarīga Rīgas domes institūcija, kuru 15 cilvēku sastāvā ievēlēja Rīgas dome uz savu pilnvaru laiku no Rīgas pilsētas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem proporcionāli ievēlēto deputātu skaitam no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības. Komisijas darbības mērķis bija sekmēt likumīgu un lietderīgu rīcību ar Rīgas pilsētas pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!