Sākotnējais plāns pēc mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanas pirmajos deviņos mēnešos atvēlēt maznodrošinātajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem kompensācijās tikai 3,8 miljonus eiro, kamēr kopējie budžeta ieguvumi saistībā ar tirgus liberalizācijas pasākumiem veidotu vairāk nekā 41 miljonu eiro, ir tuvredzīga bezatbildība attiecībā pret mazāk nodrošinātajām sabiedrības grupām, uzskata Saeimas opozīcijas partija "Saskaņas Centrs" (SC).
Saprotot, ka šāda rīcība tiks atmaskota un atbilstoši novērtēta no sabiedrības puses, koalīcija ir nolēmusi atlikt elektrības tirgus liberalizāciju un tas, visticamāk, notiks tikai pēc Saeimas vēlēšanām šā gada rudenī, secina SC.
Pat saskaņā ar valdības esošajiem plāniem, kas no šogad nodokļos papildus saņemtā 41 miljona eiro paredz novirzīt 29 miljonus eiro, lai mazinātu sagaidāmo tā sauktās obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu, kas ir pašas valdības agrāko lēmumu rezultāts, šajā gadījumā paliktu vēl vairāk kā 12 miljoni eiro, ko varētu izmantot nabadzības un sociālās nevienlīdzības mazināšanai . Tomēr valdības sagatavotais kompensācijas mehānisms, ko otrdien ir paredzēts apstiprināt Ministru Kabineta sēdē, to neparedz, norāda Saeimas deputāts Ivars Zariņš.
Pēc viņa domām, valdības piedāvātais risinājums ir uzskatāms par nekompetentu un sociāli bezatbildīgu - tas neatbilst valdības deklarētajai prioritātei: mazināt nabadzību un sociālo nevienlīdzību.
"Tas kārtējo reizi esot ir uzskatāms apliecinājums valdības piekoptajai politikai – risināt savas neizdarības rezultātā radītās problēmas uz sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju rēķina," pauž deputāts.
Ja elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tiktu liberalizēts ar 2014.gada 1.aprīli, VAS "Latvenergo" ieņēmumi no mājsaimniecībām 2014. gadā vien palielinātos par 36 miljoniem eiro, bet nākamajos gados – par 45 miljoniem, kas savukārt palielinātu VAS "Latvenergo" iemaksājamo dividenžu apjomu un uzņēmuma ienākuma nodokļa iemaksas valsts budžetā 2015.gadā – par vairāk kā 32 miljoniem, bet 2016. gadā – par vairāk kā 41 miljonu eiro.
"Papildus vēl no mājsaimniecībām valsts budžets saņemtu par 7,5 miljoniem lielākus PVN maksājumus 2014.gadā, bet turpmākajos gados - 10 miljonu apmērā, liecina no Ekonomikas ministrijas saņemtā informācija. Tas savukārt liek uzdot pamatotu jautājumu – kā interesēs tiek veikta šāda elektroenerģijas tirgus liberalizācija Latvijas mājsaimniecībām, un cik reāls un izpildāms tagad ir koalīcijas pieņemtais šī gada un vidējā termiņa budžets nakamajiem gadiem, un uz kā rēķina tagad tas tiks grozīts pēc lēmuma tomēr atlikt tirgus liberalizāciju?" norāda Zariņš.
"Delfi" jau ziņoja, ka Laimdotas Straujumas (V) valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmē pirmdien nolemts rosināt Enerģētikas likuma grozījumus, lai līdz nākamā gada 1.janvārim atliktu elektroenerģijas tirgus liberalizāciju mājsaimniecībām.
