Foto: LETA

Ņemot vērā nepietiekamo valsts budžeta finansējumu un mūsu saistību nepildīšanu, Latvijas pozīcijas NATO struktūrās tikai vājināsies, otrdien LNT raidījumā "900 sekundes" atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Taujāts par valdības darbu pie 2014.gada budžeta, ministrs bija lakonisks - "esam ļoti grūtu sarunu vidū". Pabriks uzsvēra, ka daudzi ministri nav apmierināti ar finansējuma sadali, tāpēc sarunas ir grūtas.

Aizsardzības ministrijai nākamgad jaunajās politikas iniciatīvās papildus plānots saņemt 10 miljonu latu, bet salīdzinot ar šo gadu, finansējuma kritums ir par 15 miljoniem latu. Šogad aizsardzības nozarei beigsies virkne maksājumu par attīstības projektiem un tie nākamgad netiek aizvietoti, līdz ar to budžetā būs kritums.

"Tas neiet roku rokā ar Latvijas apņemšanos virzīties uz NATO prasībām atbilstošu budžeta finansējumu un starptautiskajiem partneriem liks domāt, ka mēs nepildām savus solījumus. Ar mums mazāk rēķināsies. Mūsu iespējas panākt lielāku atbalstu, kad tas nepieciešams, iegūt jaunas pozīcijas NATO vadībā, štābos, būs apgrūtinātas, jo mēs nepildām to, ko solam un esam mazāki devēji kopējai drošības sistēmai, " atzina Pabriks.

Aizsardzības ministrija savus tēriņus ir jāplāno vairāku gadu termiņā. Bet no Igaunijas jauna bruņojuma iegādē un modernizācijā Latvija jau tagad atpaliekot vismaz par sešiem gadiem.

Savukārt Krievija savu aizsardzības budžetu katru gadu palielina par 10-15%. Notiek arī nostiprināšanās robežas tuvumā, piemēram, tiek veidota jauna helikopteru bāze.

"Tas rada nedrošības sajūtu. Arī Krievijas gaidāmās mācības "Zapad 2013" nebūs domātas kaujas apstākļiem savā teritorijā, tās būs mācības kaujām citu valstu teritorijā," atzina aizsardzības ministrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!