Saistībā ar pēdējos mēnešos izveidojušos kritisko situāciju ar Krieviju Baltijas valstīm NATO Velsas samitā ir jāpanāk lēmums par papildu militārajām mācībām un pastāvīgu militāro spēku klātbūtni Baltijā, sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Pabriks uzsvēra, ka arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles gaidāmās vīzītes laikā Latvijai jāpauž pietiekami stingra nostāja par gatavību NATO samitā bloķēt dokumentu, ja netiks panāktas Latvijai un Baltijas valstīm vitāli svarīgās lietas. Tāpat Latvijai būtu jānorāda, ka no Vācijas puses tiek sagaidīta aktīvāka un izprotošāka pozīcija jautājumā par papildu militāro klātbūtni.
Pabriks norādīja, ka Merkeles vizīte ir ļoti nozīmīga Latvijai un kopumā ir ļoti pozitīvi vērtējama kā Vācijas atsaukšanās uz nepieciešamību apmeklēt Eiropas Savienības (ES) robežvalstis.
NATO spēku klātbūtne Baltijas teritorijā varētu izpausties dažādos veidos, tostarp ietverot loģistikas jautājumu vai izskatot iespēju par konkrētu karavīru izvietošanu. "Tā obligāti nav jāsauc par karabāzi, jo bāzei ir cita definīcija militārajās struktūrās, bet mums ir jābūt pastāvīgai citu NATO dalībvalstu klātbūtnei," sacīja Pabriks.
Merkeles vizīte jāvērtē kopskatā ar Ukrainas notikumiem, kā arī ES un NATO politikas izmaiņu kontekstā, jo Ukraina spiež mainīt savu taktiku abām organizācijām. Kā norādīja Pabriks, NATO samits Velsā notiks pēc nepilna mēneša un Vācijas pozīcija Latvijai svarīgajos jautājumos ir ļoti būtiska.
Bijušais aizsardzības ministrs norādīja, ka 18.augustā Latvijai jācenšas panākt apstiprinājums no Merkeles, ka Vācija piekrīt iezīmētajam scenārijam par papildu mācībām un pastāvīgo NATO klātbūtni. Līdz šim Vācija ir bijusi visai piesardzīga jautājumā par papildu spēku izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs, lai nerastos domas par izaicinājumu Krievijai, minēja EP deputāts.
"Protams, Krievija to centīsies izmantot, norādot, ka Baltijas valstīs notiek bruņošanās, bet mums ir jāmāk argumentēt, ka Baltijas valstu militārās spējas, salīdzinot ar Krievijas spējām, ir asimetriskas. To norādījusi arī Igaunija. Mūsu militārās spējas ir daudz mazākas. Tas nozīmē, ka mēs neapdraudēsim Krieviju pat tad, ja šeit tiks izvietoti ierobežoti NATO spēki. Tie sniegs papildu garantijas tam, ka hipotētiska iebrukuma rezultātā Baltijas valstis būs spējīgas likt šīm vienībām diezgan nopietni noasiņot un atmest plānus par eventuālu Baltijas valstu pakļaušanu vai okupāciju," komentējot NATO pastāvīgas klātbūtnes nepieciešamību, norādīja Pabriks.
Pēc EP deputāta teiktā, Merkeles vizītes laikā Latvijas un Baltijas valstu pusēm ir jānorāda, ka no NATO tiek sagaidīts tas, ko Vācija saņēma gadiem ilgi Aukstā kara laikā. "Tās bija reālās garantijas. Patlaban Baltijas valstis un Latvija atrodas ļoti līdzīgā situācijā, kādā Aukstā kara laikā atradās Rietumberlīne. Mums ir jābūt gataviem būt ar diezgan stingru mugurkaulu. Gadījumā, ja mēs nevaram panākt reālu dokumentu Velsas samitā, tad mums jābūt gataviem arī norādīt, ka izplūduši dokumenti nav vajadzīgi. Respektīvi, vai nu ir reāls dokuments, kurā visi apņemas palīdzēt, vai arī nepieņemt neko," uzsvēra Pabriks.
Jau ziņots, ka 18.augustā vizītē Latvijā ieradīsies Vācijas kanclere Angela Merkele, kas tiksies ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) un Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
Vizīti Merkele sāks ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, pēc tam sekos tikšanās ar Straujumu un vēlāk - ar Valsts prezidentu. Vakarā Merkele piedalīsies diskusijā par Latvijas un Vācijas ekonomisko sadarbību, kas notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
