Rīgas ostas padziļināšanas un grunts izvietošanas darbi Krievu salā tomēr skāruši tajā ligzdojošo lielo ķīru koloniju, pēc jūnijā veiktās salas apsekošanas secinājusi ornitoloģe.

Laikraksts "Diena" vēsta, ka vēl maijā tiešs apdraudējums putniem netika radīts, taču nesen Valsts vides dienests (VVD) konstatējis pārkāpumu, ka no Daugavas izraktās smiltis bērtas ārpus atļaujā noteiktajām robežām. Rīgas brīvostas pārvalde (RBP) apgalvo, ka par nelikumībām nav informēta, un sola otrdien veikt pārbaudi. Tikmēr uz priekšu sākusi virzīties iecere par ornitoloģiskā lieguma izveidošanu, kas paglābtu salu no aizbēršanas.

Vides aizstāvjiem bažas par tā dēvētās bagarēšanas iespējamo apdraudējumu putniem radās jau pērn rudenī, kad darbi tika sākti. Padziļināt Daugavu un grunti izvietot Krievu salā RBP nolēma, jo teritorija tika atzīta par piemērotu vietu ogļu pārkraušanas termināļu izveidošanai. Uzņēmums BGS darbiem saņēma VVD atļaujas, kuras šā gada pavasarī pagarināja. Sākoties lielo ķīru ligzdošanas periodam, maija sākumā biedrības Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai vadītāja Sandra Jakušonoka uzskatīja, ka putni tiek apbērti ar smiltīm. Tomēr, speciālistiem pārbaudot, izrādījās, ka ķīri ligzdo apmēram 500 metru uz ziemeļiem no grunts izvietošanas vietas.

Pēc atkārtotām biedrības iebildēm pirms pāris nedēļām sala apsekota otrreiz, un VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde (JIŪP) konstatēja, ka nelikumīgi uzbērti aptuveni 25 000 kvadrātmetru smilšu 300x30 metru platībā. Ornitoloģes Antras Stīpnieces mērījumi liecina, ka maijā šajā vietā bijušas dažas ligzdas, tomēr pārbaudīt, vai putni tur bijuši, kad vieta tika nobērta ar zemi, vairs nav iespējams.

Neraugoties uz fiksēto pārkāpumu, BGS darbus neapturēja. "Viņi bēra vēl divas naktis pēc kārtas," stāsta Jakušonoka. Par to uzņēmums saņēma atkārtotu aizrādījumu un, visticamāk, tam tiks piemērots naudas sods, saka JIŪP Rīgas kontroles sektora vadītājs Helmuts Savickis.

"Viss tika saskaņots ar ostas pārvaldi," jautāts par grunts izvietošanu ārpus atļautās vietas, īsi atbild darbu vadītājs Jurijs Pļetņjevs. Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldē Dienai apgalvo, ka par nelikumībām tai nekas nav zināms, tā kā par atļauju saņemšanu atbild pats uzņēmums. Tomēr, "ja pārvalde konstatēs pārkāpumus, tā piemēros likumdošanā noteiktos mērus", uzsver RBP preses sekretāre Anita Leiškalne. Ar BGS noslēgtais līgums ir izpildīts, un darbi ir pabeigti. Tiesa, ar laiku "infrastruktūras sakārtošana" varētu atsākties, jo uz salu paredzēts pārcelt divus termināļus no Andrejsalas sakarā ar ostas iziešanu no pilsētas centra.

Lai salas aizbēršana neturpinātos, dabas aizstāvji cer uz ātru ornitoloģiskā lieguma izveidošanu, pret ko iebilst RBP, jo tas apturētu saimniecisko darbību šajā teritorijā. Liegumu izveidošanai nepieciešams konstatēt vismaz 20 lielo ķīru pārus, taču šopavasar saskaitīti vairāk nekā 800. "Pirmdien jau būs gatava dokumentācija par robežām," stāsta domes vides komitejas priekšsēdis Dainis Īvāns (LSDSP). Liegumā plānota nevis visa sala, bet tikai tās ziemeļu daļas meldrājs un lagūna, kur mīt putni un saimniecisko darbību jau tagad veikt nav iespējams. Šonedēļ projektu nosūtīs Vides ministrijai.

RBP jau agrāk uzsvēra, ka termināļiem paredzēts izmantot visu salu, tajā neveidojot mikroliegumus. Kā kompromisa variants piedāvāts iekārtot ķīru apmešanās vietas blakus Mīlestības saliņā. Uz to Īvāns iepriekš atbildēja, ka "ar brīvostas lēmumu nevar putnus aizdzīt uz turieni". Turklāt Mīlestības saliņa jau tagad ir aizsargājama teritorija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit