Latvijā pagājušā gadā konstatēti vairāki kiberspiegošanas gadījumi, un daži no tiem pārsvarā vērsti pret Latvijas interesēm, teikts premjerministres Laimdotas Straujumas (V) informatīvajā ziņojumā Saeimai par Latvijas nacionālo drošību.
Latvijā izlūkošanas aktivitātes īsteno vairāki ārpus NATO un ES valstīm esoši specdienesti. Ārvalstu izlūkdienestu darbības intensitāte ir visai atšķirīga un variē no zemas līdz mēreni augstai. Visaktīvāk pret Latviju strādā Krievijas specdienesti.
Pagājušā gadā augstāka izlūkošanas aktivitāte, nekā iepriekšējos gados ierasts, novērota par Latvijas ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem - Latvijas pozīciju attiecībā uz ES Austrumu partnerības projektu, attiecībām ar NVS valstīm, gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES Padomē un Latvijas pozīciju NATO.
Pagājušā gadā turpinājās tendence informatīvajos resursos organizēt Latvijas diskreditēšanas kampaņas, un ir pamats uzskatīt, ka šajos pasākumos iesaistīti arī Krievijas specdienesti.
Šogad ārvalstu specdienestu aktivitāte Latvijā, visticamāk, pieaugs. To veicinās gan ārvalstu specdienestu interese par Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām, gan Latvijas prezidentūru ES Padomē.
Saeimas vēlēšanas, Latvijas prezidentūra ES Padomē, saspīlējums Krievijas un rietumu attiecībās palielina risku, ka šogad varētu pastiprināties Latvijas diskreditācijas pasākumi informatīvajā telpā. Paredzams, ka ar ārvalstu varas iestādēm saistīti plašsaziņas līdzekļi centīsies ietekmēt Latvijas vēlētāju izvēli, paužot nekritisku atbalstu šīm valstīm izdevīgiem politiskajiem spēkiem un nomelnojot partijas, kas šīm valstīm ir nevēlami.
Saistībā ar Latvijas gatavošanos prezidentūrai ES Padomē ir pamats uzskatīt, ka ārvalstu specdienesti intensificēs gan atklātus, gan slēptus informācijas iegūšanas pasākumus Latvijas amatpersonu vidū.
Augsta interese sagaidāma arī par Latvijas iekšpolitikas procesiem saistībā ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tāpat paredzama Krievijas militārā izlūkdienesta augsta aktivitāte, vācot informāciju, kas saistīta ar NATO kontingenta klātbūtni Latvijā.
Tāpat turpina pieaugt ārvalstu izlūkdienestu kiberizlūkošanas spējas. Pērn Latvijā konstatēti vairāki kiberspiegošanas gadījumi. Daži no tiem bijuši primāri vērsti pret Latvijas interesēm, bet vairākos citos Latvijā izvietoti serveri tikuši izmantoti kā platforma, lai veiktu uzbrukumus NATO un ES mērķiem ārpus Latvijas. Kiberizlūkošanas mērķu loks ir plašs, tomēr kopumā pagājušā gadā atklātajos gadījumos tas bija saistīts ar militāro un aizsardzības spēju izzināšanu.
Kiberizlūkošana ietver plašu aktivitāšu spektru, proti, internetā tiek meklēta publiski pieejama, tomēr vienlaikus specifiska informācija, tiek izmantota sociālā inženierija kibertelpā, tajā skaitā tā dēvētā pikšķerēšana, kad elektroniskajā vidē tiek veiktas maldinošas darbības, lai panāktu konkrētas interneta lietotāja aktivitātes. Pērn konstatēti vairāki gadījumi, kad, izmantojot slēptus starpniekserverus, īstenotas nesankcionētas pieslēgšanās Latvijas valsts institūciju datorsistēmām.
