"Es gribētu apgalvot un man ir pilnīgs pamats to teikt, ka ir panākts nopietns progress Konrāda Kalēja krimināllietas izmeklēšanā, tādēļ šīs sanāksmes nozīmība, vismaz izmeklēšanas ziņā, ir pietiekami liela," sacīja Maizītis.
Maizītis uzsvēra, ka visa starptautiskā palīdzība, kas Latvijai sniegta kopš šī gada februāra, kad notika pirmā starptautiskā sanāksme, ir devusi rezultātus. Krimināllietai noderīgi bijuši arī Vīzentāla centra Izraēlas biroja vadītāja Efraima Zurofa iesniegtie dokumenti.
Ģenerālprokurors atzina, ka starptautiskā sadarbība ir vienīgais veids, kā izmeklēt kara noziedzniekus, tādēļ arī Rīgā sarīkota jau otrā ekspertu sanāksme, kurā piedalās septiņas valstis - ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija, Vācija, Izraēla un Latvija.
Sanāksmē Rīgā nepiedalās Krievija. Kā norādīja Maizītis, viņš pats personīgi vērsies pie Krievijas ģenerālprokurora, aicinot Krievijas pārstāvi ierasties sanāksmē, bet otru ielūgumu nosūtījusi Latvijas vēstniecība Krievijā. Atbilde nav saņemta.
Ģenerālprokurors tomēr pauda pateicību par Krievijas sniegto iespēju Latvijas prokurorei šovasar iepazīties ar Krievijas arhīva materiāliem, kuru apjoms bijs ļoti liels.
Jau ziņots, ka galvenokārt Rīgas sanāksmē tiek apspriesti notikumi, kuros varētu būt iesaistīti Kalējs un otrs aizdomās par līdzdalību nacistu noziegumos turētais Kārlis Ozols. Maizītis uzsvēra, ka starptautiskie un Latvijas eksperti runā arī par citām personām, kas iespējami varētu būt iesaistītas kara noziegumos.
"Es vēlreiz apliecinu to, ka mēs nerunājam tikai par Konrādu Kalēju vai Kārli Ozolu, bet runājam par visām iespējamām personām, kas būtu izdarījušas kara vai genocīda noziegumus Latvijas teritorijā," intervijā radio sacīja Maizītis.
Jau ziņots, ka pirmā starptautiskā sanāksme par kara un genocīda noziegumu izmeklēšanu Latvijas Ģenerālprokuratūrā notika 17.februārī. Pēc pirmās sanāksmes Latvijas pārstāvis viesojās Lielbritānijā, kur iepazinās ar arhīvu dokumentiem, savukārt uz Latviju sniegt konsultācijas ieradās ASV speciālisti. Arī Krievija šovasar ļava Latvijas Ģenerālprokuratūras pārstāvei iepazīties ar arhīva materiāliem par noziegumiem, kurus Otrā pasaules kara laikā varētu būt pastrādājuši Ozols un Kalējs.
Pēc pirmās sanāksmes sagatavots arī līgums ar Austrāliju par personu izdošanu, ar kuru Latvija varēs pieprasīt par kara noziegumiem apsūdzētā Kalēja izdošanu. Pašlaik tas atrodas izskatīšanā parlamentā un paredzēts, ka stāsies spēkā jau šogad.
Austrālijā dzīvojošos latviešus, tā saucamās Arāja komandas dalībniekus, Kalēju un Ozolu tur aizdomās par līdzdalību nacistu noziegumos Otrā pasaules kara laikā, tomēr apsūdzības viņiem nav uzrādītas.
Prokuratūras iepriekš sniegtā informācija liecina, ka šobrīd ir pamats par Latvijas teritorijā pastrādātiem noziegumiem aizdomās turēt vienīgi Kalēju. Par Ozolu ir zināms tikai tas, ka viņš, visticamāk, ir piedalījies nacistu noziegumos kaimiņvalstīs Baltkrievijā un Krievijā.
Simona Vīzentāla centra vajātais Kalējs savulaik deportēts no ASV un Kanādas. Pēc kara Kalējs emigrēja uz Austrāliju, kļuva par tās pilsoni un pārcēlās uz ASV 1959.gadā. 1993.gadā apelācijas tiesa Čikāgā atzina, ka viņš komandējis rotu, kas nogalināja tūkstošiem cilvēku Salaspils koncentrācijas nometnē. Kalējs deportēts no ASV 1994.gadā. 1998.gadā Austrālijas varas iestādes paziņoja, ka pret Kalēju nav pietiekamu pierādījumu, lai izvirzītu apsūdzības.
Vēlāk Kalējs ieradās Lielbritānijā, taču pagājušā gada nogalē atgriezās Austrālijā, un tas izraisīja plašu ažiotāžu sabiedrībā un vietējā un ārvalstu presē.