Gludenā čūska ir nekaitīga zalkšu dzimtas (Colubridae) suga, kas pieder gludeno čūsku ģintij (Coronella). Latvijā gludenā čūska sastopama reti, taču 30.gados bijušas ziņas par tās sastopamību Ziemeļkurzemē un Rīgas apkārtnē. Arī mūsdienās ir ziņas par gludeno čūsku esamību Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē.
Gludenā čūska ir iekļauta Latvijas, kaimiņvalstu un Baltijas Sarkanajā grāmatā, Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā.
Gludenā čūska dzīvo Eirāzijā, sākot ar Spānijas un Portugāles ziemeļdaļu, Angliju un Franciju Rietumeiropā un beidzot ar Krievijas Eiropas daļu un Āzijas rietumiem - Turciju, Azerbaidžānu un Irānas ziemeļdaļu.
Šīs čūskas sastopamas sausos krūmājos, smilšainās nogāzēs, laucēs un pļavās, bet vairās no mitrām vietām un ūdens. Pēc ziemošanas čūska parādās aprīlī, bet pārojas aprīļa beigās - maijā. Augusta beigās vai septembra sākumā dzemdē 6 līdz 8 dzīvus mazuļus. Mazuļi uzreiz sāk medīt. Šīs čūskas ziemo dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem. Ziemošanas periods sākas septembra beigās vai oktobra sākumā.
Gludenā čūska pārtiek galvenokārt no ķirzakām, bet ēd arī sīkus zīdītājus, putnus un kukaiņus. Medījumu čūska parasti žņaudz, aptinoties tam vairākas reizes apkārt, un tikai, kad dzīvnieks nožņaugts, viņa to palaiž vaļā un veselu norij. Briesmu brīžos gludenā čūska izrāda agresivitāti un izdala smirdīgu šķidrumu.
Čūskas garums ar asti var sasniegt 75 centimetrus, taču parasti tās ir 50 līdz 60 centimetrus garas. Gludenai čūskai galva ir īsa, ar apaļu purnu, diezgan plakana un vāji norobežota no kakla. Mugurpuses krāsa stipri variē, taču vienmēr ir vairāk vai mazāk brūna. Abpus galvai ir pa tumšai svītrai - no nāsu caurumiem līdz acīm un tālāk līdz mutes kaktiņiem, savukārt uz skausta bieži vien ir tumšs, pakavveidīgs plankums, bet vēderpuse tām ir gaiša - iesarkana, brūngana, pelēka, vai oranža.
Jau ziņots, ka Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2012.gada putnu izvēlējusies jūras ērgli (Haliaeetus albicilla), Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2012.gada kukaini izvēlējusies spožo skudru (Lasius fuliginosus), bet par 2012.gada bezmugurkaulnieku izvēlējusies parasto krūmsūkli (Spongilla lacustris), savukārt Latvijas Botāniķu biedrība par 2012.gada augu izvēlējusies meža vizbuli (Anemone sylvestris).