Konkursam ir trīs nominācijas: "Ilgtspējīgākā ēka", "Ilgtspējīgākais projekts", "Ilgtspējīgākā studentu ideja". Kopumā konkursam tika saņemti 19 pieteikumi, pieteikumu sarakstā bija sabiedriskas ēkas, privātmājas, studentu idejas, ēku ieceres ar īpaši pārdomātiem risinājumiem un "zaļo tehnoloģiju" izmantojumu.
Nominācijā "Ilgtspējīgākā ēka 2016" varēja pieteikt ēkas, kuras ekspluatācijā nodotas vismaz pirms gada un izturējušas vismaz vienu apkures sezonu. Pirmo vietu ieguva Lūznavas muižas rekonstrukcija, otrajā vietā ir Jūrmalas Mākslas skola, bet 3. vietu ieguva Austrumlatvijas pašvaldības radošo pakalpojumu centrs "Zeimuļs".
Nominācijā "Ilgtspējīgākais projekts Latvijā 2016" tiek pieteikti vēl neuzbūvētu ēku projekti vai pavisam nesen ekspluatācijā nodoti objekti. Šajā nominācijā tiek vērtēti pārdomāti teorētiskie risinājumi.
Pirmo vietu šajā nominācijā ieguva Ventspils Mūzikas skola ar koncertzāles funkciju, otro vietu ieguva koka biroja ēka Dundagā, 3.vietā ir biroju komplekss "Jaunā Teika".
Nominācijā "Ilgtspējīgākā studentu ideja Latvijā 2016" pirmo vietu ieguva Latvijas Mākslas akadēmijas studente Agnija Vaivode par ideju "Preilieti, vai Tu piedalies" – interaktīva septiņu soļu metode sabiedriskās apspriešanas organizēšanai pašvaldībās. 2. vieta piešķirta Rīgas Celtniecības koledžas studentu grupai par ideju "Maskavas forštates interaktīvā telpa", kas paredz uzlabot apkārtējo vidi, bet 3. vieta - Rīgas Tehniskā universitātes studentei Ņinai Poļanskai par ideju projektam "Lucavsalas ekotirgus".
Konkursa "Ilgtspējīgākā ēka un projekts" mērķis ir meklēt un izcelt objektus, kuru vērtība izpaužas ekonomiskos ekspluatācijas izdevumos, pietiekamā gaisa apmaiņas daudzumā un draudzīgumā videi un cilvēkam, ko nosaka kvalitatīvu materiālu izmantojums. Latvijā tādas ēkas ir, un to pasūtītāji ir uzņēmēji, sabiedriskais sektors, kā arī privātīpašnieki.
"Latvija pagaidām ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kur jau ceturto gadu pēc kārtas tiek organizēts konkurss par ilgtspējīgāko jeb vērtīgāko ēku. Līdzīgi konkursi notiek daudzviet Eiropā, ietekmējot nekustamā īpašuma attīstību," skaidroja Lūse.
