Jautāts, par iespējamās bāzes izvietošanu Latvijā, Eihenbaums norādīja, ka konkrēta lēmuma par vietas izvēli vēl nav. "Mums ir vairākas vietas, kuras piedāvāt, taču kāds būs konkrētais lēmums, tas ir cits jautājums," sacīja Eihenbaums, paužot pārliecību, ka šie jautājumi tiks atrisināti tuvākajā laikā.
"NATO ir bāze pie Šauļiem, mēs esam arī dzirdējuši runas par Amari bāzes izmantošanu Igaunijā, taču tam ir nepieciešams laiks," piebilda Eihenbaums. ĀM pārstāvis norādīja, ka pašlaik nevar būt runa par konkrētiem alianses plāniem, taču izmaiņas varētu skart "visas četras dimensijas". Militārajiem ekspertiem vēl ir jāpieņem praktiski lēmumi, un darbs lēmumu pieņemšanai ir uzsākts. "NATO ir gatavs un spējīgs nodrošināt drošības izjūtu plašākā reģionā," izteicās Eihenbaums.
ĀM izplatītajā paziņojumā uzsver, ka Latvija atzinīgi vērtē NATO lēmumu par konkrētiem pasākumiem Alianses drošības stiprināšanai gaisā, uz zemes un jūrā, kas stiprina kolektīvo aizsardzību visā NATO teritorijā, it īpaši Baltijas valstīs. NATO lēmums paredz militārās klātbūtnes palielināšanu, tostarp vairāk lidmašīnu, kas patrulē Baltijas valstu gaisa telpā, kuģus Baltijas jūrā, vairāk militāro mācību, aizsardzības plānu pārskatīšanu.
Ar šo lēmumu NATO vēlreiz apliecina, ka tā ir militāra, aizsardzības organizācija un tās pamata uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, uzsver ĀM. NATO turpina sekot līdzi situācijas attīstībai un atbilstoši rīkosies, ja nepieciešams, norāda ĀM, uzsverot, ka atkārtoti aicina Krieviju kļūt par daļu no šī politiskā risinājuma, izvairīties no situācijas destabilizēšanas Ukrainā, atvilkt karaspēku no Ukrainas robežām, skaidri pasakot, ka tā neatbalsta bruņoto prokrievisko grupējumu vardarbīgo rīcību, norāda ĀM.
Kā ziņots, alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens ir paziņojis, ka NATO dalībvalstīs Austrumeiropā tiks izvietoti jūras, gaisa un sauszemes papildspēki, šādi reaģējot uz konflikta saasināšanos Ukrainā. "Mēs šodien esam vienojušies par militāro pasākumu kopumu," skaidroja Rasmusens. "Mums būs vairāk lidmašīnu gaisā, vairāk kuģu ūdenī un lielāka gatavība uz sauszemes."
Vienlaikus NATO nolēmusi "pārskatīt un pastiprināt" aizsardzības plānus. Alianses ģenerālsekretārs gan atteicās precizēt, kur šie papildspēki tiks izvietoti, taču norādīja, ka tiks pastiprinātas gaisa patruļas virs Baltijas jūras, kurp tiks nosūtīti arī jūras papildspēki.
Aliansē pieņemtais lēmums tiks ieviests nekavējoties, turklāt paredzēti arī citi pasākumi, piebilda Rasmusens. Viņš arī uzsvēra, ka NATO būs kopā ar katru sabiedroto, saskaroties ar jebkāda veida draudiem, un apliecināja, ka izziņotie pasākumi pilnībā atbilst starptautiskajām tiesībām un alianses mērķim nodrošināt atturēšanas pasākumus.
Vienlaikus Rasmusens atkārtoti aicināja Krieviju pārtraukt situācijas destabilizēšanu Ukrainā, atvilkt savus karavīrus no Ukrainas pierobežas un skaidri uzsvērt, ka Maskava neatbalsta ekstrēmistus.
Jautāts, kāda varētu būt izziņoto pasākumu ietekme uz ceturtdien Ženēvā gaidāmajām Ukrainas krīzei veltītajām četru pušu sarunām, Rasmusens sacīja: "Mēs esam spēruši militārus soļus, kuri, mūsuprāt, ir vajadzīgi, lai pastiprinātu atturēšanu."
Viņš arī piebilda, ka "mēs piekrītam, ka politisks risinājums ir vienīgā iespēja".
"Plāni Baltijas valstīm pašlaik tiek atjaunināti," aģentūrai LETA apliecināja NATO preses dienestā, norādot, ka tiks palielināts spēku apmērs Baltijas valstīs, nenosaucot konkrētus apmērus.