Tiesā portālam "Delfi" paskaidroja, ka tiesnese Aija Orniņa spriedumu vēl nav sagatavojusi, tāpēc tas atlikts uz nākamo nedēļu, 9.oktobri.
Jau vēstīts, ka prokurore Ilze Gailīte bijušo tiesnesi tiesu debatēs lūdz sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem. Savukārt apsūdzētā advokāts Pāvels Rebenoks iepriekš portālam "Delfi" sacīja, ka prokurores debašu runā nav izskanējuši pierādījumi, kuri apliecinātu Strazda vainu.
Strazds apsūdzēts krāpšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un dienesta viltojumā.
Jau vēstīts, ka šogad martā prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā Strazds apsūdzēts par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisīja smagas sekas, kā arī par krāpšanu lielā apmērā un par dienesta viltojumu.
Apsūdzība liecina, ka amatpersona ilgstoši - no 1995.gada līdz 2012.gadam – fiktīvi dažādos laika periodos noformēja darbā septiņus darbiniekus, kuriem tika aprēķināta darba samaksa, kuru piesavinājās apsūdzētā valsts amatpersona.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izbeigts kriminālprocess arī pret citu valsts amatpersonu uz nereabilitējošiem apstākļiem - sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos par 1995.gadā izdarīta nozieguma atbalstīšanu. Iepriekš par šī nozieguma atbalstītāju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskatīja Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Skaidrīti Buividi. Kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata nozīmē, ka pēc būtības procesa virzītājs ir atzinis personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Apsūdzība celta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī par dienesta viltojumu.
Krimināllieta nodota Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai izskatīšanai pēc būtības.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Tiesneses Buivides un Strazda vārdi plašu rezonansi izraisīja 2012.gadā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informēja par nelikumībām tiesu sistēmā - fiktīvu darbinieku algošanu, ko īstenojis kādas Rīgas priekšpilsētas tiesas tiesnesis un atbalstījusi Rīgas apgabaltiesas tiesnese. Birojs arī veica kratīšanas.
Iepriekš birojs informēja, ka lūdzis ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu 2012.gada augustā uzsāktajā kriminālprocesā par kāda Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja un Rīgas apgabaltiesas tiesneses iespējamajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
KNAB uzskatīja, ka zemāka līmeņa tiesas tiesnesis no 1995.gada fiktīvi nodarbināja vairākas personas, kuras faktiski tiesā nestrādāja, piemēram, tiesas priekšsēdētāja palīgu, tiesneša palīgu, tiesas administratoru, tiesas arhivāru, tiesas sēžu sekretāru un apkopēju.
Valstij nodarīti ap 200 000 latu (ap 280 000 eiro) zaudējumi.
