Tiesa gan, saskaņā ar raidījuma vēstīto, Ģenerālprokuratūrai ir daudz iebildumu pret likumprojektu, kurš vēl nav skatīts pat valdības sēdē.
Lai nepamatoti aizturētie, arestētie un notiesātie atgūtu tēriņus advokātiem vai nesaņemto darba algu, ar iesniegumu jāvēršas Tieslietu ministrijā (TM) vai Ģenerālprokuratūrā. Ar čekiem pierādāmos zaudējumus var atgūt mēnešu laikā, savukārt saņemt kompensāciju par morālajām ciešanām tik ātri nav iespējams, jo ir jāvēršas tiesā, skaidro raidījums.
Pērn par 41 nepamatotu apcietinājuma dienu kādai personai samaksāti 250 eiro, bet šonedēļ Augstākā tiesa likusi pārskatīt lēmumu, ar kuru par nepamatotu četru mēnešu un 26 dienu apcietinājumu piespriesta 142 eiro kompensācija. Cik lielai jābūt kompensācijai un pēc kādiem kritērijiem to aprēķināt, likumā nav noteikts, tādēļ tiesas to lemj katrā gadījumā individuāli.
Lai summas tik krasi neatšķirtos un lai attaisnotais bez tiesas, vienkārši uz iesnieguma pamata, saņemtu atlīdzību par morālo kaitējumu, TM sagatavojusi izmaiņas, taču pret jauno likumprojektu iebildumi ir prokuratūrai. Tostarp to māc bažas, ka līdz ar jauno kārtību zaudējumus kāds varētu mēģināt piedzīt no pašiem prokuroriem. Patlaban tos sedz visi nodokļu maksātāji, vēsta "LNT Ziņu TOP 10".
Ja kļūdas tik tiešām pieļautas, par tām nav jāmaksā prokuroriem, bet jāveic iekšēja vērtēšana, norādīja Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs. Ģenerālprokuratūra bažījas, ka, liekot prokuroriem pašiem maksāt par savām kļūdām, varētu veidoties situācija, ka lietas uz tiesu netiktu virzītas vispār.
Tikmēr Valsts policija, kas izmeklē lielāko daļu no visiem kriminālprocesiem, norāda, ka attaisnojošu spriedumu novelt uz izmeklētāju pleciem nedrīkst. Ja izmeklētāja darbā tomēr konstatēti pārkāpumi, draud disciplināratbildība, taču šādi gadījumi ir retums.
"Tas būtu tā populistiski teikt vispārēji, ka tur vienmēr būs tiesa vai prokuratūra vainīga. Te tas risinājums būtu tieši disciplināratbildība, vai TM sadarbībā ar citām instancēm vērtē šos gadījumus un, ja mēs tiešām redzam, ka vairākkārt ir konstatēta nolaidība kādas amatpersonas rīcībā, ir liels jautājums, vai tā amatpersona ir vietā, kur tai jābūt," tā savukārt vērtēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītājs Artūrs Kučs.
Pati sistēma, ka attaisnotam cilvēkam tiesā jāpierāda savas morālās ciešanas, ekspertu vērtējumā ir pārāk smagnēja un būtu jāatvieglo. Turklāt atsevišķos gadījumos piešķirtās neadekvāti zemās kompensācijas var kļūt par pamatu Latvijai nelabvēlīgiem spriedumiem Eiropas Cilvēktiesību, raidījumam norādīja Kučs.
Advokāti pastāvošajā kārtībā saskata pat ņirgāšanos par morālajām ciešanām. "Šīs morālās ciešanas netiek vērtētas nekā. Kaut vai šie 100 eiro - tas ir izsmiekls, tā ir ņirgāšanās," skaidroja zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš. Arī "Borenius" zvērināts advokāts Matīss Šķiņķis raidījumam pauda pārliecību, ka 150 eiro par četriem mēnešiem nevar uzskatīt par adekvātu atlīdzību par prettiesisku brīvības atņemšanu.
Kā vēsta raidījums, lai atlīdzinātu zaudējumus nepamatoti aizturētājām, arestētajām un notiesātajām personām, TM budžetā katru gadu tiek paredzēti vairāk nekā 64 000 eiro. Pēdējos gadus ar šo summu nav pieticis un ministrijai nācies lūgt valdībai papildu naudu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Piemēram, 2012. gadā samaksāti 149 000, bet šogad jau vairāk nekā 110 000 eiro.
Šobrīd pret TM par morālo kaitējumu dažādās tiesās iesniegtas 58 civilprasības par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
