Kā informēja Augstākajā tiesā (AT), AT Civillietu departaments nolēmis šajā lietā neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas pagājušā gada spriedumus, ar kuru daļēji apmierināta prasība. No "Baltikuma" prasītāja labā piedzīta apdrošināšanas atlīdzība 42 401 eiro par nemateriālajiem zaudējumiem, kas saistīti ar garīgām ciešanām saistībā ar apgādnieku nāvi. Savukārt daļā par apdrošināšanas atlīdzības 242 172 eiro apmērā piedziņu prasība noraidīta.
AT pagājušā gada februārī, izskatot lietu kasācijas kārtībā, nodeva to jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Lietas izskatīšanas laikā AT divreiz apturēja tiesvedību lietā - vienreiz, lai uzdotu prejudiciālus jautājumus ES Tiesai, un otrreiz - lai iesniegtu pieteikumu Satversmes tiesā.
Prasītāja aizbildne prasību tiesā pret "Baltikumu" cēla pēc tam, kad ar pirmās instances tiesas spriedumu tika atzīts par vainīgu automašīnas vadītājs, kurš 2006. gada februārī, būdams alkohola ietekmē, izraisīja sadursmi ar pretimbraucošo automašīnu, kurā atradās prasītāja vecāki. Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā abi prasītāja vecāki gāja bojā. Traģiskā negadījuma brīdī prasītājs bija desmit gadus vecs.
Prasītāja aizbildne lūdza tiesu piedzīt no "Baltikuma" par labu prasītājam apdrošināšanas atlīdzību par nemateriālo kaitējumu, kas saistīts ar prasītāja garīgajām ciešanām vecāku nāves dēļ.
"Baltikums" izmaksājis prasītājam atlīdzību aptuveni 7000 eiro apmērā.
Kā norāda AT, 2015.gada 25.februārī, izskatot lietu kasācijas kārtībā, AT nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Skatot lietu no jauna apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesai bija ne tikai jānosaka atbilstīgs atlīdzinājums atbilstoši OCTA likuma un iepriekš minēto Eiropas Savienības direktīvu prasībām, bet arī jāpamato, kādēļ tā, vērtējot visus būtiskos apstākļus taisnīga atlīdzinājuma noteikšanā to kopumā, tostarp pašreiz spēkā esošajos Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumos Nr. 340 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" paredzētos apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kritērijus, uzskatījusi atlīdzinājumu par atbilstīgu.
2012.gada 12.maijā AT Civillietu departaments tiesvedību lietā apturēja sakarā ar prejudiciālu jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai.
Šādu lēmumu tiesa pieņēma, jo prasītāja un atbildētāja pārstāvji tiesas sēdē izteica viedokli, ka nacionālais normatīvais akts, kas nosaka maksimālo morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru, ir neatbilstošs Eiropas Savienības Padomes direktīvai. Eiropas Savienības Tiesa savā spriedumā norādījusi, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai obligātā apdrošināšanas atlīdzība, kas atbilstoši valsts tiesību aktiem par civiltiesisko atbildību ir jāmaksā par nemateriālajiem zaudējumiem, segtu direktīvā noteiktajā minimālajā apmērā.
2013.gada 18.decembrī AT Civillietu departaments nolēma apturēt tiesvedību lietā un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriāliem zaudējumiem" 7.punkta atzīšanu par neatbilstošu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam un Satversmes 92.panta trešajam teikumam.
AT atzīmē, ka prasītāja aizbildne lūdza tiesu piedzīt no AAS "Baltikums" par labu prasītājam apdrošināšanas atlīdzību 200 000 latu par nemateriālo kaitējumu, kas saistīts ar prasītāja garīgajām ciešanām sakarā ar vecāku nāvi.
Apdrošināšanas AS "Baltikums" izmaksājusi prasītājam apdrošināšanas atlīdzību par materiālajiem zaudējumiem 4497,47 latus, un, atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem, par sāpēm un garīgām ciešanām apgādnieka nāves gadījumā 100 latus par katru no vecākiem, kopā 200 latus.
Prasītāja aizbildne uzskatīja, ka Ministru kabineta noteikumos noteiktā apdrošināšanas atlīdzība par sāpēm un garīgām ciešanām apgādnieka nāves gadījumā 100 latu apmērā ir nesamērīgi zema un ir pretrunā ar likumā paredzēto apdrošinātāja atbildības limitu, kas nosaka personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu līdz 250 000 latu katrai cietušajai personai.
Tāpat prasītāja aizbildnes ieskatā minētie MK noteikumi ir pretrunā ar Eiropas Padomes 1972.gada 24.aprīļa un 1983.gada 30.decembra direktīvu.