Foto: LETA
Partijas pirms drīzumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām sola atbalstu ārstu prakses vietu izveidei laukos. Politiķi atzīst, ka veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte Latvijas reģionos ir slikta un ir iecerēts to uzlabot, ar dažādiem materiāliem stimuliem motivējot ģimenes ārstus atvērt savas prakses vietas nelielajās pašvaldībās.

Latvijas Zemnieku savienība veselības aprūpes pieejamību Latvijas reģionos vērtē kā sliktu. Ģimenes ārstu pieejamība varētu būt labāka, arī otrās māsas programma vēl nav pilnvērtīgi sākusies. Transports, lai cilvēki no reģioniem varētu nokļūt pie dažādiem speciālistiem pilsētā, ne vienmēr ir pieejams, un tiek vēl pieļauta nerentablo maršrutu samazināšana. Rindas uz plānveida izmeklējumiem un operācijām ir neaptveramas un, gaidot valsts apmaksātu ķirurģisko manipulāciju, nereti notiek visļaunākais.

Veselības ministrija runā par veselības aprūpes sasaisti ar nodokļu nomaksu, taču, kad cilvēki dzīvo uz nabadzības robežas, ierobežot jau tā laicīgi nepieejamo veselības aprūpi iedzīvotājiem ir absolūti nepieņemami. ZZS 2011.gada pavasarī iestājās pret Finanšu ministrijas prasību konsolidācijas dēļ likvidēt 11 reģionālās neatliekamās palīdzības slimnīcas un pārveidot tās par dienas aprūpes centriem. "Mēs nevaram iedomāties, ka tādas slimnīcas kā Ogrē, Madonā, Dobelē, Kuldīgā, Cēsīs, Alūksnē, Tukumā, Krāslavā un citur tiktu slēgtas. Mēs aizstāvējām savus lauku cilvēkus, aizstāvējām viņu tiesības maksimāli tuvu dzīvesvietai saņemt pirmo neatliekamo palīdzību," akcentē LZS.

Pašvaldības varētu sniegt atbalstu ģimenes ārstu jaunu prakšu izveidošanai. Pašvaldības var piedāvāt dažādas atlaides jaunajiem speciālistiem, pašvaldību dzīvojamās telpas, citus bonusus ģimenes ārstiem un citiem medicīnas speciālistiem, kuri gribētu sākt vai turpināt savu profesionālo darbību tieši lauku novados, uzskata politiskais spēks.

"Vienotība" norāda, ka ir būtiski mazināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nevienlīdzību dažādos Latvijas reģionos. Tāpēc svarīgi ir stiprināt primāro veselības aprūpi, lai pirmais posms, ar kuru sastopas pacients veselības problēmu gadījumā - ģimenes ārsts - būtu vienlīdz pieejams un profesionāls visā Latvijā. Arī pašvaldības līmenī ir iespējams stiprināt primāro veselības aprūpi, domājot par ārstniecības personu piesaistīšanu reģionam, piemēram, nodrošinot saprātīgas cenas telpu nomām, dienesta dzīvokļus, vai arī ceļa izdevumu kompensāciju. Tāpat būtiska ir starpnozaru sadarbība un pašvaldību aktīva iesaistīšanās ceļu infrastruktūras sakārtošanā, lai cilvēki ērti un laikā varētu nokļūt pie ārsta.

Reformu partija (RP) norāda, ka veselības aprūpes sistēma kopumā ir vāja un finanšu trūkuma dēļ cilvēki līdz pēdējam cenšas sadzīvot ar savu kaiti, kuru nepieciešams ārstēt, līdz ar to ir daudz ielaistu slimību. Galvenā problēma, ka iedzīvotājs nemaz nezin un nevar saņemt apkopotu informāciju par pakalpojumiem - bezmaksas, par daļēju samaksu un par maksu. Turklāt cilvēkiem ir jāatvieglo iespēja veikt nepieciešamās veselības pārbaudes un nokļūt uz konsultācijām pie speciālistiem.

"Nav pieņemami, ka cilvēkam, kam jācieš no slimības, ir jāgaida izmeklējumi trīs, piecus un pat sešus mēnešus. Tādā veidā tiek zaudēta iespēja ātri un kvalitatīvi izārstēties un atgriezties darbā. Pašvaldībai vai vairākām blakus esošām pašvaldībām vajadzētu veikt apkopojumu, kādus kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus viņu teritorijā iedzīvotājam ir iespējams saņemt, izveidot vienotu datu bāzi, kurā ģimenes ārsts uzreiz var redzēt, kurā iestādē pakalpojumu iespējams ātrāk saņemt," pauž partija.

Izvērtējot pieejamos pakalpojumus, pašvaldības mērķtiecīgi var plānot un ieguldīt finanses aprīkojumos vai infrastruktūrā. Valstī ir jābūt dažiem daudzfunkcionāliem augstas kvalitātes profesionāliem centriem, kur ir iespējams saņemt maksimālu veselības aprūpi. Pašvaldībai jānodrošina bezmaksas ārsta pieejamība sociālā riska grupas klientiem un citās īpašās situācijās. Tāpat laukos pašvaldībai jābūt iespējai izmantot savu autoparku iedzīvotāju nogādāšanai uz pašvaldības centru pie ārstiem-speciālistiem, norāda RP.

Arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK norāda, ka Latvijas reģionos pastāv gan veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes, gan pieejamības problēmas. Pieejamību nosaka dažādi kritēriji, un, ņemot vērā reģionu neviendabību, pašvaldību uzdevumi saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu ir atšķirīgi.

Galvenie uzdevumi ir nodrošināt labu ceļu infrastruktūru neatliekamās medicīniskās palīdzības piekļuvei un sabiedriskā transporta pieejamību. Tajā pašā laikā jānodrošina infrastruktūra pakalpojumu sniegšanai un efektīva pašvaldību slimnīcu pārvaldība, jāievieš cilvēkresursu - medicīnas personāla - atbalsta programmas reģionos, jāveic sociālā atbalsta sistēmas un veselības aprūpes sniedzēju sadarbības uzlabošana, t.sk. atskurbtuvju veidošana un sociālais transports. VL-TB/LNNK arī rosina nodrošināt finansiālu un organizatorisku atbalstu iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kā arī veidot sadarbību ar Veselības ministriju projektā par vienotas veselības veicināšanas sistēmas izveidošanu Latvijā.

Apvienība "Saskaņas centrs" veselības aprūpes pieejamību vērtē ļoti kritiski. Politiskais spēks uzskata, ka, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami reģionu iedzīvotājiem, vietējai varai ir jādod vairāk pilnvaru. Pašvaldību ziņā jānodod ģimenes ārstu institūcija (kopā ar valsts finansējumu tās darbības nodrošināšanai). Vietējā vara šai sistēmai spētu būt labāks menedžeris. Mazās pašvaldības var pareizāk izvēlēties ārstu prakšu izvietojuma vietas, palīdzēt organizēt ārstu izbraukuma pieņemšanas, piesaistīt ģimenes ārstus savam novadam, nodrošinot mediķiem dzīvokļus, piedāvājot īrēt prakšu telpas par samazinātu maksu utt.

Kā otrs aspektu SC min nepieciešamību pašvaldībām savās veselības aprūpes iestādēs nodrošināt veselības aprūpes pieejamību maznodrošinātajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem, nepieciešamo pakalpojumu minimums sniedzot bez maksas vai par minimālu samaksu. Piemēram, Rīgas 1.slimnīcā izveidota lielākā un komfortablākā nodaļa veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai tieši sociālajiem klientiem.

"Pašvaldībām ir jārūpējas par savām medicīnas iestādēm. Te labs piemērs ir galvaspilsēta. Rīgas dome saglabāja 1.slimnīcu, tās korpusos norisinās vērienīgi renovācijas darbi. Te klientiem būs pieejami ģimenes ārsti, pediatri, dažādu jomu speciālisti, tiks nodrošināta modernākā aparatūra. Rīgas 2.slimnīcā veikta uzņemšanas nodaļas un citu iekštelpu renovācija, izremontētas vairākas poliklīnikas. Šī sasaukuma domes darbības gados nosiltināta Rīgas Dzemdību nama fasāde, veikts ventilācijas sistēmas remonts, pakāpeniski tiek remontētas palātas un inženiertehniskās komunikācijas," akcentē SC.

Latvijas Zaļā partija (LZP) līdzīgi pauž, ka veselības aprūpes pieejamība reģionos ar vien samazinās, tajā skaitā sašaurinoties speciālistu skaitam. Līdz ar to nav konkurences speciālistu vidū, tāpēc tas ir priekšnoteikums kvalitātes samazināšanās virzienā, galvenokārt attieksmes jautājumā. Pašvaldībām jāatrod resursi, lai stimulētu jaunos ārstus izvēlēties strādāt reģionālajos veselības centros un slimnīcās, piedāvājot kvalitatīvu dzīves vidi, piedāvājot pašvaldības labiekārtotus dzīvokļus vai pat mājas.

Tāpat pašvaldībai jāspēj nodrošināt ārsta dzīvesbiedra vai dzīvesbiedres darbavietu, un, iespējams, ka jāmaksā gan pārcelšanās pabalsts, gan papildus jāmotivē jaunie ārsti ar stipendijām. Turīgākām pašvaldībām vajadzētu uzņemties medikamentu līdzfinansējuma daļu un nodrošināt laukos medicīniskiem pakalpojumiem atbilstošas pieņemšanas telpas speciālistiem (stomatologiem, kardiologiem utt.), kā arī ģimenes ārstu prakses vietas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!