Komisija ņēma vērā Juridiskā biroja un Valsts prezidenta iebildumus pret iepriekš atbalstītajiem ierobežojumiem, kas liegtu pretendēt uz KNAB vadītāja amatu personai, kas pēdējo divu gadu laikā bijusi partijas vai partiju apvienības amatpersona.
Prezidentes septembra sākumā neiekļāva KNAB likuma grozījumus parlamenta darba kārtībā, norādot, ka pret šo ierobežojumu iebilst juristi. Saeimas Juridiskais birojs iepriekš norādīja, ka šāda prasība var būt nesamērīga un var rasties ierobežojumi Satversmes 101.pantā noteiktajām tiesībām ikvienam Latvijas pilsonim "piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu".
Par atteikšanos no šī priekšlikuma otrdien komisijas sēdē nobalsoja seši deputāti, viens atturējās, bet visi vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā. Valsts prezidenta iebildumi ir ņemti vērā, un, iespējams, vēl kādā no aizejošās 10.Saeimas sēdēm likumprojektu varētu izskatīt galīgajā lasījumā.
Ierobežot politiķu iespējas kandidēt uz KNAB šefa amatu piedāvāja sabiedrība par atklātību "Delna". "Delnas" direktors Kristaps Pētermanis augusta beigās komisijas sēdē atgādināja, ka sākotnējais ierosinājums bija krietni ambiciozāks– vispār aizliegt KNAB vadīt bijušajiem partiju biedriem, bet tagad tiek rosināts "atvēsināšanās periods", ko komisija toreiz atbalstīja.
Jau ziņots, ka grozījumi KNAB likumā paredz - KNAB priekšniekam nākotnē tomēr būs nepieciešama arī jurista kvalifikācija.
Grozījumus KNAB likumā jūnija vidū ierosināja toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš piedāvāja stingrākas prasības KNAB priekšnieka amata kandidātiem, paredzot, ka tiem būs nepieciešama ne tikai augstākā izglītība un amatam atbilstošu darba pieredze, kā tas ir pašlaik, bet tieši juridiskā izglītība, desmit gadu pieredze juridiskajā specialitātē un vismaz divu gadu pieredze operatīvajā un izmeklēšanas darbā. Tāpat Zatlers ierosināja liegt biroja priekšnieka amatam izvirzīt personu, pret kuru sākta kriminālvajāšana, kā arī partiju un politisko organizāciju biedrus.
Tomēr sākotnēji komisijā prasību pēc juridiskās izglītības deputāti izslēdza ar nelielu pārsvaru balsojumā – seši pret pieci. Tā vietā komisija atbalstīja papildu prasību pēc vismaz triju gadu pieredzes vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.