Foto galerijaViens no "Vienotības" kampaņas vadītājiem Arvils Ašeradens (PS) atsaucās uz kādu pērn veiktu pētījumu, ka vidējais Latvijas vēlētājs ir vecumā no 45 līdz 54 gadiem, tāpēc internetā "Vienotība" atbalstīja deputātu kandidātu individuālās kampaņas. Galvenais "Vienotības" vēstījums, proti, Valda Dombrovska (JL) nominēšana par premjeru arī pēc vēlēšanām, tika komunicēts tradicionālajā veidā.
Ašeradens atzina, ka "iet caur digitālo pasauli joprojām nav uzvarošā stratēģija", taču tā esot neatņemama un svarīga kampaņu sastāvdaļa, un jau nākamajās vēlēšanās tās loma pieaugs.
Par PLL kampaņu atbildīgais aģentūras "!Mooz" radošais direktors Ēriks Stendzenieks arī atzina, ka kampaņā īpašu uzsvaru uz digitālajām tehnoloģijām nelika, jo "vēlētājs ir salīdzinoši vecs". "Jaunie vēlētāji parasti ir samērā skeptiski noskaņoti, īpaši pret vecajiem bukiem. (..) Interneta vide ir samērā kritiska, ciniska, internetā daudz vieglāk ir iestāties pret nekā par, daudz vieglāk kritizēt nekā atbalstīt," skaidroja Stendzenieks.
Reklāmists uzskata, ka interneta divvirzienu komunikācijā ir šādi: ja cilvēks ar kaut ko ir mierā, tas viņam neliek kaut ko darīt, bet ja nav – "tas liek piecelties un ierakstīt sašutuma pilnu komentāru vai situācijas analīzi no malas ar ieteikumiem, kā vajadzētu būt labāk".
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"–TB/LNNK valdes loceklis un Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderis Imants Parādnieks stāstīja, ka, viņaprāt, laba kampaņa jābalsta uz "trim vaļiem", kas vienmēr garantēs labus rezultātus: patiesība, radošums un līdziesaiste. Parādnieks stāsta, ka savas kampaņas sākumā sapratis, ka negrib cilvēkiem iestāstīt, ka ir labākais: "Es vienkārši zināju, ka esmu labākais." Tāpēc, lai uzzinātu, ko domā cilvēki Zemgalē, viņš izdomājis to apbraukāt zirgu pajūgā, jo "ar melno mersedesu man uzrīdītu virsū suņus, bet ar riteni būtu jānobrauc 600 kilometri".
Parādnieks uzskata, ka VL-TB/LNNK kampaņa ir pierādījums tam, ka "ideālisms var nostrādāt pat labāk par materiālismu," jo atsevišķas citas apvienības kampaņā ieguldījušas milzīgus naudas līdzekļus un rezultāti bijuši tādi paši (gan VL-TB/LNNK, gan PLL ieguva 8 vietas Saeimā). Zemgales apceļošanas laikā Parādnieks sapratis, ka izvēlētā metode bijusi vienīgā pareizā. Parādnieks gan atzina, ka "apstākļi iegrozījās tā", ka LNT viņu uzaicināja uz "Līderu debatēm", kurās viņam izdevās popularizēt savas idejas un uzskatus, bet vēlāk tās aizgāja "digitālajā platformā" – fragmenti bijuši ļoti skatīti "YouTube".
Stendzenieks uz Parādnieka teikto norādīja, ka "patiesība" un "kreativitāte" ir atkarīgi no konteksta un laika gaitā strauji mainās: "Tas, kas bija patiesība pirms desmit vai piecdesmit gadiem, izsauc mūsos šausmas šodien un otrādāk." Viņš norādīja, ka pēc pieciem gadiem varbūt būs mainījušās tehnoloģijas, politiskā situācija, morāli ētiskie vai politiskie uzstādījumi, bet nebūs mainījušās "mazās patiesības, ko mamma mums iemāca bērnībā." "Es savā reklāmā, cik nu tas ir manos spēkos, mēģinu pieturēties pie vērtībām un lietām, (..), kas cilvēku dabā nav mainījušās un droši vien nemainīsies tūkstošiem gadu: pašaizsardzības instinkts, mazvērtības komplekss, lielummānija, vēlme mīlēt un būt mīlētām," klāstīja Stendzenieks.
Tikmēr Saeimā neiekļuvušās Pēdējās partijas (PP) pārstāvis Aldis Hofmanis, kurš uzsvēra, ka "mums nebija ne kampaņas, ne vadītāja", vēstīja, ka partija pilnībā iztikusi bez apmaksātas reklāmas. PP galvenokārt komunicējusi internetā – dažādās mājaslapās un sociālajos tīklos, kā arī izmantojusi visiem pieejamās bezmaksas aģitācijas iespējas sabiedriskajos medijos.
Dažādās mājaslapās atbalsts PP bijis 10-12 procentu robežās, stāstīja Hofmanis, bet vēlēšanās par PP nobalsoja mazāk par procentu. Runājot par digitālo politiku, Hofmanis pavēstīja, ka PP nonākusi pie secinājuma: "Esošā vēlēšanu sistēma ir vecmodīga un neiet līdzi laikam." Viņš pieļāva, ka, visticamāk, liela daļa no aktīvās interneta lietotāju-jauniešu auditorijas "neiet vēlēt ar papīrīšiem" un tiem būtu ērtāk piedalīties vēlēšanās internetā, un tas pats attiecoties arī uz lielu daļu ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu.
Hofmanis norādīja, ka elektroniskās vēlēšanas ir iespējamas daudzās valstīs, arī Igaunijā, un lūdza Ašeradenu kā vēlēšanu uzvarētājas "Vienotības" pārstāvi jau uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām nodrošināt iespēju nobalsot internetā. Ašeradens pieļāva, ka diskusija par to varētu būt, taču jārēķinās ar problēmu, ka internetā nevar garantēt, ka vēlēšanas ir patiesi aizklātas, jo balsojuma brīdī to ir iespējams atklāt. "Igauņi uzskata, ka tā nav problēma, bet tā būs Latvijas izšķiršanās par šīm fundamentālajām pretrunām," sacīja Ašeradens.
SZF Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše novērtēja, ka aizgājusī vēlēšanu kampaņa atrodas "diezgan klasiskā Latvijas situācijā: starp to (Parādnieka) zirgu un vāģiem ir viena puse un otra puse – starp baltajiem "āboliem" ("Apple" datoriem), ko visi te stumdīja". "Es izgāzos uz pagājušo kampaņu, jo teicu, ka 10.Saeimas vēlēšanas jau varētu būt diezgan izteikti virtuāli orientētas," sacīja Brikše, piebilstot, ka daļēji tas notika.
Jautājums esot – vai tas notika tāpēc, "ka esam orientēti uz diskusiju virtuālajā vidē vai tāpēc, ka patiesībā tā bija bezizeja (..), jo vecie mediji bira laukā no kampaņas un nekas cits neatlika," sacīja Brikše. Viņa arī pauda cerību, ka elektroniskā balsošana tiks ieviesta, jo tas kardināli ietekmētu domāšanu par politiku – "ne tikai mēnesi pirms vēlēšanām".