Pasaules Banka: izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā ir zemi  (29)

Lai gan Latvija ir viena no retajām valstīm, kas ekonomiskās krīzes laikā paplašināja sociālās drošības tīklu, līdzekļu apjoms, kas šobrīd tiek veltīts nabadzīgāko iedzīvotāju atbalstam, ir zems, šodien, atklājot pētījuma prezentācijai veltītu konferenci, sacīja PB Centrālās Eiropas un Baltijas valstu direktore Mamta Murti. Pabalstu sistēma varētu tikt mainīta tā, lai tā kļūtu dāsnāka pret iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un palīdzētu tiem, kas sākt strādāt, viņa sacīja.

PB pētījums rāda, ka 2009.gadā Latvija sociālajai aizsardzībai tērēja vidēji 13% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr ES vidēji - 21%.

Pētījumā kā vieni no būtiskākajiem Latvijas sociālās aizsardzības sistēmas trūkumiem minēti universālie pabalsti jeb tādi pabalsti, kurus iedzīvotāji saņem neatkarīgi no ienākumu līmeņa, piemēram, pabalsti invalīdiem un ģimenēm ar bērniem. PB dati liecina, ka Latvija 27 ES valstu vidū ir ceturtā dāsnākā pret iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem, nodrošinot apmēram 50% šo cilvēku ar kādu no sociālās palīdzības atbalstiem.

PB rosina no universālajiem pabalstiem izslēgt "bagātos iedzīvotājus". Tādējādi, PB ieskatā, būtu iespējams nodrošināt adekvātāku atbalstu iedzīvotājiem, kuriem tas tiešām ir nepieciešams.

Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) atzīst, ka šis jautājums ir jārisina. Jautāta, kurus pabalstus varētu skart šādas pārmaiņas, viņa sacīja, ka astoņu latu ģimenes valsts pabalsts būtu pārskatāms, savukārt pabalstus cilvēkiem ar invaliditāti Latvija vēl nav gatava padarīt mērķētus, jo vairums to saņēmēju Latvijā ir pakļauti nabadzībai.

PB eksperti arī norādīja, ka ļoti būtiski ir palielināt nodarbinātību un darba produktivitāti. "Lai mazinātu sociālo atstumtību un nabadzību, galvenais ir panākt, lai bezdarbnieki atgriežas darbā. Turklāt Latvijā vērojama sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās, tāpēc, lai saglabātu augstus ekonomiskās izaugsmes rādītājus vidējā termiņā, nepieciešams palielināt nodarbinātību un darba produktivitāti," sacīja PB Centrālās Eiropas un Baltijas valstu direktore. Viņa uzsvēra, ka pašreizējā nodokļu un pabalstu sistēma nav atbalstoša ilgtermiņa bezdarbnieku reintegrācijai darba tirgū, jo minimālo ienākumu saņēmēji zaudē vienu latu no pabalsta par katru papildu latu, ko viņi nopelna. Pakāpeniskāka pabalsta samazināšana būtu efektīvāka, uzskata PB eksperte.

Arī labklājība ministre sacīja, ka reformas ir nepieciešamas ne tikai pabalstu sistēmā. Viņasprāt, būtiskas pārmaiņas ir jāveic arī izglītības un veselības jomā, kā arī reģionos, kur iedzīvotājiem nav darba. "Sociālā krīze ir platu soli aiz ekonomiskajiem rādītājiem. Sociālās krīzes daba ir citādāka un daudzšķautņaināka par ekonomisko krīzi, un Latvijā par to runā nepietiekami," pauda ministre. Viņķele uzskata, ka tuvākajos divos līdz trijos gados Latviju gaida lieli izaicinājumi sociālajā jomā, kuru pārvarēšanai nepieciešama valsts mēroga sadarbība, ne tikai Labklājības ministrijas darbs.

Tikmēr PB eksperti kā palīgu aicina izmantot pētījuma "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?" secinājumus. "Pētījums norāda uz vairākiem iespējamiem risinājumiem sociālajā politikā, kā uzlabot nodokļu-pabalstu sistēmu un nodarbinātības programmas, lai tās visefektīvāk aizsargātu cilvēkus ar zemiem ienākumiem un palīdzētu tiem, kas sāk strādāt, jo atjaunojas pieprasījums pēc darbaspēka. Šāda politika var veidot pamatu iekļaujošai izaugsmei un nodrošināt ekonomiskās izaugsmes ieguvumus plašākam cilvēku lokam," akcentēja PB vecākā ekonomiste un viena no pētījuma autorēm Emija Sinota.