Viņš skaidro, ka iniciatīva Staiceles pašvaldību atdalīt no Alojas novada un pievienot Limbažu novadam nenāca no Limbažu novada, ar šādu ideju pašvaldībā vērsās daļa no Alojas novada deputātiem, kuri acīmredzot pārstāv Staiceles pilsētas un lauku teritoriju.
"Mēs konceptuāli piekritām šādai iespējai. Tā kā mēs neesam iniciatori, mēs neko neiniciējam. Tas, vai to atbalstīt, ir Saeimas lēmums," uzskata Beļaunieks.
"Kad Limbažu novada deputāti diskutēja par iespējamo Staiceles pievienošanos, viens no aspektiem, kāpēc mēs izvēlējāmies atbalstīt, bija tas, ka Limbažu rajonā no 1967.gada bija arī Staicele. Tie tomēr ir mūsu cilvēki, ir veidota kopīga infrastruktūra. Tagad izskan viedoklis arī par to, ka šī brīža pašvaldību modelis nav tas optimālākais, ka tas netika veidots pēc ekonomiskiem aprēķiniem, bet vairāk gan kā politisks lēmums. Mēs jebkurā gadījumā esam gatavi sarunām par to, ja kāds izsaka šādu vēlmi. Mums tas pat ir savā veidā pagodinājums, ja Staicele uzskata, ka Limbažu novadā varēs attīstīties labāk. Nekādā veidā negribam aizvainot Alojas novadu. Ir jāskatās, kā šīs lietas risināsies valsts mērogā."
Lai gan fizisku robežu pašvaldībai ar Staiceli nav, Latvijā jau ir vismaz divi gadījumi - Olaines un Raunas novadā, kur jau šāda pārvalde tiek realizēta.
"Ir jādiskutē, vai tas ir ekonomiski pamatoti, bet jāatgādina, ka tā ir Staiceles iedzīvotāju vēlme, mēs viņus uzklausījām. Domāju, ka šobrīd arī būtu pāragri par šo jautājumu spriest. Bet jebkurā gadījumā tas, ar ko jebkura pašvaldība lepojas, ir iedzīvotāju skaits un teritorija. Jo lielāka teritorija un lielāks iedzīvotāju skaits, jo lielāki resursi pašvaldībai," domā priekšsēdētājs.
