Samazināts nekoptu kapavietu aktēšanas termiņš no pieciem uz trim gadiem, un virsapbedījumus, mirušo apbedot zārkā, šajās vietās varēs veikt tikai tad, ja būs pagājuši 20 gadi pēc iepriekšējā apbedījuma, paredz Rīgas domes apstiprinātie jaunie saistošie noteikumi par kapsētu darbību un uzturēšanu.
Iepriekš bija noteikts, ka pēc vairākkārtīgas nekoptas kapavietas apsekošanas un brīdinājuma zīmes uzstādīšanas, tā tika aktēta pēc pieciem gadiem, bet tagad šis termiņš būs trīs gadi.
Aktēšana ir vairāku darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un katru gadu akta par nekoptu kapavietu sastādīšana, kas tiek nosūtīti kapavietas uzturētājam. Ja kapavietas uzturētājs pēc vairākkārtīgiem brīdinājumiem nereaģē, viņam kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā.
Kapsētu darbības un uzturēšanas saistošajos noteikumos ir izskaidrota kārtība kapavietas piešķiršanai un ierādīšanai, kapavietas uzturēšanas līguma noslēgšanai, apbedīšanas un kapliču izmantošanai, kā arī noteiktas prasības, kas jāievēro kapavietu kopējiem un amatniekiem, kuri darbojas kapsētu teritorijā.
Jaunajos saistošajos noteikumos paredzēts palielināt arī paredzamos soda apmērus, ja netiks ievēroti kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi. Atkārtotu pārkāpumu gadījumos maksimālie soda apmēri fiziskām personām varēs sasniegt līdz 350 eiro, savukārt juridiskām personām – līdz 1400 eiro.
Mazāku administratīvo pārkāpumu gadījumos tiks izteikts brīdinājums vai piemērots naudas sods, sākot no 10 eiro.
Rīgas pašvaldība uztur 20 kapsētas, kuras skars plānotas izmaiņās: Bolderājas kapsētu, Veco Bolderājas kapsētu, Jaunciema kapsētu, I Meža kapsētu, II Meža kapsētu, Raiņa kapsētu, Miķeļa kapsētu, Pļavnieku kapsētu, Lāčupes kapsētu, Sarkandaugavas kapsētu, Sarkandaugavas Kalna kapsētu, Jauno ebreju kapsētu, Biķeru kapsētu, Matīsa kapsētu, Pleskodāles kapsētu, Ziepniekkalna kapsētu, Juglas kapsētu, Mārtiņa kapsētu, Torņakalna kapsētu un Kapsila kapsētu.