Ministri otrdien noskaidroja, ka atlikušais laiks "e-vēlēšanu" sistēmas sagatavošanai, ieviešanai un testēšanai varētu būt arī nepietiekams. Sākotnēji tomēr būtu nepieciešams šādu sistēmu pārbaudīt, pirms to izmantot vēlēšanās, tādējādi novēršot gan sabiedrības gan IT nozares skepsi par tās drošumu.
Koncepciju "Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi" izskatīšanai valdības komitejā virzīja Satiksmes ministrija (SM), piedāvājot nākamā gada pašvaldību vēlēšanās ieviest iespēju nobalsot ar elektronisko parakstu.
SM pārstāvji diskusijās tomēr atzina, ka termiņi ir "ļoti saspringti", un sākotnēji tomēr būtu jābūt pilotprojektam, kurā izveidotu attiecīgu programmu, to reālā darbībā notestētu un pārliecinātos par drošību. Tāpat līdz šim arī IT nozare paudusi skepsi par iespējām līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām izveidot drošu interneta vēlēšanu sistēmu, kas neizbēgami radījusi šaubas arī sabiedrībā.
Šai pozīcijai, ka sākotnēji tomēr jāveido pilotprojekts un tikai pēc tam jālemj par sistēmas iedzīvināšanu, piekrita arī premjers Valdis Dombrovskis (V). Vienlaikus SM uzdots arī izvērtēt citu valstu pieredzi un turpināt diskusijas ar IT nozari, vērtējot visas iespējas samazināt šādas sistēmas izveidošanas izmaksas.
SM virzītā koncepcija paredzēja, ka interneta vēlēšanas būs tikai viens no balsošanas veidiem un galvenokārt balsošana joprojām notiks vēlēšanu iecirkņos.
Tika plānots, ka balsojot internetā būs jāizmanto elektronisko parakstu, kura sistēmu administrē Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Koncepcija paredzēja, ka internetā nobalsot būs iespējams vairākas dienas pirms noteiktā vēlēšanu datuma.
SM uzsver interneta vēlēšanu sistēmā ir jāiekļauj vairāki konceptuāli svarīgi elementi, piemēram, vēlētāja identitātes pārbaude elektroniskā vidē jeb autentifikācija, kas ir interneta vēlēšanu ieviešanas tehniskais priekšnosacījums, kā arī balsojuma aizklātums un atkārtotas balsošanas iespējas liegšana vēlētāju iecirknī vispārējā vēlēšanu dienā pēc tam, kad vēlētājs ir izmantojis interneta vēlēšanu sistēmu.
Saskaņā ar interneta vēlēšanu sistēmas funkcionalitātes novērtējumu, interneta vēlēšanu sistēmas izstrādes izmaksas paredzamas robežās no 500 000 līdz 700 000 latu, lai nodrošinātu balsojumu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Savukārt nākamo kārtējo vēlēšanu (vai referenduma) sarīkošanas izmaksas sasniegtu 50 000 latu (ieskaitot atkārtoto auditu un drošības testus), savukārt interneta vēlēšanu sistēmas uzturēšanas gada izmaksas būtu 25 000 latu, liecina SM aprēķini.
Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtā informācija liecina, ka interneta vēlēšanu sistēma ieviešanai būtu nepieciešami vēl 180 000 latu. Šis finansējums ir paredzēts interneta vēlēšanu sistēmas ieviešanai un attiecīgo 2013.gada pašvaldību vēlēšanu nodrošināšanai. Nākamo kārtējo vēlēšanu (vai referenduma) sarīkošanas izmaksas būtu vēl 36 000 latu, savukārt interneta vēlēšanu sistēmas uzturēšanas gada izmaksas veidotu 62 000 latu.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes prognozēm, vēlētāju reģistra uzlabojumu izmaksas būtu vēl 345 000 latu.