Grozījumi likumi "Par pašvaldībām" un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz, ka pašvaldībām, nosakot aizliegumu atrasties uz tās a teritorijā esošās iekšzemes publiskās ūdenstilpes ledus un tās teritorijai pieguļošās jūras piekrastes ūdenstilpes ledus, jāizvērtē vairāki apstākļi, portālam "Delfi" pavēstīja Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele.
Pašvaldībai jāizvērtē gan iespējamais personas dzīvības un veselības apdraudējums, cilvēku pulcēšanās intensitāte, laika apstākļi un meteoroloģiskās prognozes, kā arī iespējamība, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta.
Par aizlieguma atrasties uz ledus pārkāpšanu turpmāk varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro. Attiecīgo pārkāpumu lietu izskatīšana paredzēta pašvaldību administratīvajām komisijām.
"Katru gadu, iestājoties ziemas sezonai, aktuāls kļūst jautājums par makšķernieku glābšanu, kuri nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu, un to personu glābšanu, kuri pārvietojas pa ledu, turklāt glābšanas darbu uz ledus skaits nesamazinās," uzsver Iekšlietu ministrijā.
2012. gadā veikti 28 glābšanas darbi, 2013. gadā - 34, bet 2014. gadā - 72.
Lai risinātu šo jautājumu, vairāku gadu garumā iesaistīto iestāžu vidū notikušas diskusijas par iespējamo risinājumu, lai novērstu personu atrašanos uz ledus laika periodā, kad to darīt ir īpaši bīstami.
"Tā kā vienas iestādes amatpersonai noteikt aizliegumu attiecībā uz visām valsts teritorijā esošajām ūdenstilpēm būtu sarežģīti gan dažādo laika apstākļu, gan atšķirīgo ūdenstilpju dēļ, tika nolemts, ka visefektīvāk šo jautājumu varētu risināt pēc teritoriālā principa," skaidro ministrija.
Katrai pašvaldībai savā administratīvajā teritorijā paredzēts noteikt aizliegumu atrasties uz ledus, kad tas ir īpaši bīstami, jo pašvaldība vislabāk pārzina tās administratīvajā teritorijā esošās ūdenstilpes un tām raksturīgās īpatnības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
