Pagaidām LPS tālāk nekaldina iepriekš paredzētās ieceres par vērienīgajām publiskām protesta akcijām.
Lai arī 2013.gada budžets ir pieņemts, neņemot vērā LPS priekšlikumus, neilgi pēc Saeimas balsojuma par budžetu izskanēja LPS valdes priekšlikumi sasaukt vienkopus 1700 pašvaldību deputātus, kā arī "iesaistīties aktivitātēs" pirms eiro ieviešanas, gan neprecizējot ko tas nozīmē, tomēr pagaidām nolemts "nestrēbt karstu" un "vispirms izmēģināt sarunas", portālam "Delfi" sacīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
"Mēs ar vēsu prātu aprunājām variantus, ko darīt, un pagaidām nolēmām, ka vēlamies februāra sākumā tikties ar premjeru un finanšu ministru, lai izteiktu savu redzējumu par to, kā darboties uz priekšu atbilstoši pašvaldību interesēm vidēja termiņa budžeta ietvaros un arī šajā gadā," klāstīja LPS priekšsēdis.
Tāpat pašvaldību vadītājiem par eiro ieviešanas ieguvumiem skaidrot vēlas arī Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs. Viņu, kā arī premjeru un finanšu ministru vietvaru vadītāji plānojot uzklausīt februāra sākumā.
Atkarībā no šo sarunu rezultāta varētu arī lemt par tālāko rīcību kādām iespējamām protesta aktivitātēm, taču "mēs nerīkosim akcijas tikai akciju dēļ," apliecināja Jaunsleinis.
LPS iepriekš sasauca valdes ārkārtas sēdi pēc tam, kad Saeimas deputāti noraidīja LPS priekšlikumus vidēja termiņa budžeta ietvaram 2013.–2015.gadam, akceptēja pašvaldībām neizdevīgo iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalīšanu, vietvarām atvēlot vien 80% no nodokļa ieņēmumiem, nevis 85% kā to prasīja LPS, un nekompensēt IIN likmes samazinājumu no pašreizējiem 25% līdz 20% 2015.gadā.
Šādu valsts politiku pašvaldības uzskatīja par "ignorējošu attieksmi", tāpēc sola malā vairs nestāvēt.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), komentējot LPS pozīciju, pauda, ka "ilgstoši ir valdījusi situācija, kad ne valstij, ne pašvaldībām nav bijis kopīga redzējuma par attīstību, budžetu, plānošanu un katra puse tam ir pievērsusies tikai no sava skatpunkta, nevis, domājot par iedzīvotāju un valsts ilgtermiņa interesēm". Sprūdžs piebilda – tā vietā, lai sacenstos par to, ko katra puse varētu vēl vairāk izdarīt iedzīvotāju labā, notiek ķīvēšanās, no kā varētu atteikties un ko uzvelt otram.
