Nacionālā apvienība pozitīvi raugās uz balsstiesību piešķiršanu jauniešiem no 16 gadu vecuma un šādus grozījumus ir virzījusi izskatīšanai 11.Saeimā. Balsstiesību piešķiršana jauniešiem no 16 gadiem nodrošinātu ciešāku jauniešu sasaisti ar dzimto novadu, ļautu izdarīt izvēli tiem jauniešiem, kuriem interesē vietējā politika, kā arī palielinātu iespējamību, ka pašvaldības darbu dienaskārtībā nonāktu jauniešiem svarīgu jautājumu risināšana, uzskata partija. Politiskais spēks uzskata, ka šāds solis palielinātu arī latvisko partiju ietekmi daudznacionālajās pilsētās, jo latviešu jauniešu īpatsvars ir procentuāli lielāks par cittautiešu.
Latvijas Zaļā partija pauž nostāju, ka vecuma cenza pazemināšana ir diskutējama, lai gan tā lietderība ir apšaubāma. Tā vietā pašvaldībās esot jāīsteno būtiskas iekšpolitiskas reformas, palielinot pašvaldības iedzīvotāju ieinteresētību un līdzdalību pašvaldību darbā, piemēram, jāpaplašina pašvaldību sabiedriskajās apspriešanās izlemjamo jautājumu loks, jāpaplašina dažādu iedzīvotāju grupu līdzdalība pašvaldības lēmumu pieņemšanā, pašvaldības iedzīvotājiem jāpiešķir pašvaldības lēmuma iniciēšanas tiesības, vismaz reizi gadā jārīko pašvaldības iedzīvotāju asamblejas, kuras sesijās iedzīvotājiem būtu dotas tiesības uzdot jautājumus.
Reformu partija (RP) uzskata, ka runāt par balsstiesībām jauniešiem no 16 gadu vecuma pašvaldību vēlēšanās būtu pāragri. RP savulaik atbalstīja vietnē "manabalss.lv" izteikto iniciatīvu saistībā ar šo jautājumu, lai veicinātu jauniešu aktīvāku iesaisti sabiedriskajā dzīvē. Tāpat RP esot gatava diskutēt par citiem priekšlikumiem saistībā ar šo jautājumu, kas tiek plaši apspriests Eiropas Savienībā, izpētot citu valstu praksi.
"Vienotība" vērš uzmanību, ka Satversmē ir noteikts, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, kas saskaņā ar Civillikumu ir pilsoņi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Lai dotu iespējas balsot no 16 gadu vecuma, vispirms jāmaina Satversme, un tam ir nepieciešams divu trešdaļu Saeimas deputātu balsojums. Lai gan diskusijas Saeimā par šo ir bijušas, šāda iniciatīva pagaidām nepieciešamo atbalstu nav saņēmusi.
Latvijas Zemnieku savienība skaidro, ka pašlaik galvenais šķērslis vēlēšanu tiesību ieviešanai no 16 gadu vecuma ir vidusskolas programmu trūkums, kas pietiekami iepazīstinātu jauniešus ar politisko sistēmu un iespējām piedalīties tajā, līdz ar to vairums jauniešu neizprot varas sadalījumu un atbildību par pakalpojumiem un infrastruktūru un kā šī atbildība sadalās starp pašvaldībām un valsti.