Pašvaldības vadītājs kategoriski noraida iespēju, ka būvi varētu legalizēt. "Tas būtu pilnīgs neprāts. Šis gadījums ir klajš pārkāpums, un ēka - "kuģis" tajā vietā palikt nedrīkst," sacīja Kristapsons. Viņš norādīja, ka pastāv divi iespējamie varianti - būvi nojaukt, vai nolaist ūdenī, ja nu tas tiešām ir peldlīdzeklis un spēj peldēt, taču pašā jūras krastā tauvas joslā šāds objekts nedrīkst atrasties. Domes priekšsēdētājs gan pagaidām nevarēja konkrēti pateikt, kā šo jautājumu vislabāk risināt.

"Pirmdien pieprasīsim no Latvijas Jūras administrācijas (LJA) skaidrojumu, kāds ir šī objekta pašreizējais statuss - vai tas ir vai nav kuģis būvniecības stadijā. Ja tas joprojām ir kuģis būvniecības stadijā, tad mūsu rokas ir par īsām," atzina Kristapsons.

Neskaidrības par objekta pašreizējo statusu radušās, jo, lai gan tas nav ierakstīts kuģu reģistrā, tomēr pašvaldības rīcībā ir LJA izziņa, kas apliecina, ka objekts tā būvniecības sākumposmā atzīts par kuģi būvniecības stadijā. "Vēlamies saprast, vai tas joprojām skaitās kuģis būvniecības stadijā, vai arī šis statuss ir anulēts un tādā gadījumā jau tā ir nelegāla ēka," teica domes priekšsēdētājs.

"Jāsāk jau ar to, kāpēc vispār šajā vietā atļāva būvēt kuģi. Manuprāt, tas ir absurds," piebilda Kristapsons.

Pāvilostas mērs arī norādīja, ka šī jautājuma risināšanā ir jāiesaistās valstij, jo objekts atrodas uz valsts īpašumā esošas zemes, blakus būves īpašnieka piederošam zemes gabalam. "Vispirms jādzird, ko par to saka valsts, ka uz valsts zemes ir tāds objekts," teica Kristapsons.

Arī Pāvilostas novada būvvaldes vadītājs Jānis Grundbergs apstiprināja, ka notiks LJA pieprasīts dokumentāls apstiprinājums par šī objekta statusu. Ja tiks saņemts apstiprinājums tam, ka objekts nav kuģis, tad būvvalde tālāk rīkosies saskaņā ar būvniecību regulējošām likumu normām, būvvaldes inspektoram apsekojot objektu un lemjot, vai ir pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu.

Kā skaidroja Grundbergs, būvvaldei vispirms ir nepieciešams saņemt dokumentālu apstiprinājumu, ka objekts tiešām nav reģistrēts kā peldlīdzeklis. LJA valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš apstiprināja, ka objekts nav reģistrēts kuģu reģistrā. Objekta būvniecības procesa sākumā LJA apsekoja to un izsniedza aktu, kurā objekts apzīmēts kā būvniecības stadijā esošs kuģis. Konkrētais apsekošanas akts nekādā gadījumā neatzīst šo objektu par kuģi. Pārpratums skaidrojams ar to, ka objektam būvniecības sākuma stadijā tika piešķirts iesniegumu reģistra numurs, ko varētu dēvēt par projekta uzskaites numuru, taču tas nekādā gadījumā nav peldlīdzekļa reģistrācijas numurs, kas apliecinātu, ka objekts ir Latvijā reģistrēts kuģis. Projekta uzskaites numura piešķiršanu var uztvert kā pirmo soli peldīdzekļa reģistrācijai, taču īpašnieks visu šo gadu laikā tā arī nav reģistrējis šo objektu kā peldlīdzekli, piebilda Krastiņš. Viņš iepriekš arī atzīmēja, ka konkrēto konstrukciju būtu iespējams piereģistrēt kā pontonu, taču tas ir brīvprātīgi veicams akts, kas paredzēts īpašumtiesību nostiprināšanai, ja, piemēram, īpašnieks vēlas to apdrošināt.

"Godīgi sakot, man pat nav 100% pārliecības, ka tas ir tas pats objekts, kas 2012. gadā, kad tika taisīts peldošais pontons. Droši vien ir tas pats, bet apgalvot to nevaru," atzina LJA vadītājs.

Ja būvvalde saņems dokumentālu apstiprinājumu, ka objekts nav peldlīdzeklis, tad būvvaldei būs pamats attiecībā uz šo gadījumu rīkoties, kā to paredz būvniecības regulējums - būvinspektors apsekos objektu, sastādīs apsekošanas aktu, kā arī uzaicinās zemes īpašnieku sniegt paskaidrojumus. Gadījumā, ja konstatēs iespējamu pārkāpumu, tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, ko tad skatītu domes administratīvā komisija, skaidroja būvvaldē.

Kā vēstīts, Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā uzbūvēta atpūtas māja, kas iepriekš atzīta par kuģi būvniecības stadijā, ziņo laikraksts "Kursas laiks".

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova pastāstīja, ka pirms pieciem gadiem VVD Liepājas administratīvajā rajona tiesā zaudējis tiesvedību pret SIA "Alco" saistībā ar šīs konstrukcijas būvniecību. Kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli, arī tiesvedības materiālos atrodama izziņa, ka konstrukcija ir "kuģis būvniecības stadijā".

Kā apstiprināja Administratīvajā rajona tiesā, 2013. gada 6. februārī tika taisīts spriedums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā SIA "Alco" bija saukta pie administratīvās atbildības par to, ka savā īpašumā "Oļi" Pāvilostas novada Sakas pagasta Ulmalē aptuveni desmit metrus no stāvkrasta malas (netālu no vietas, kur vēlāk tapa objekts uz valstij piederošās zemes) bija novietojusi "metāla režģu un pontonu konstrukciju". Kā liecina "Firmas.lv" informācija, degvielas tirgotāja "Alco" īpašnieks ir Argods Lūsiņš. "Dienas Biznesa" apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9. vietā ar 43 miljoniem eiro.

Administratīvā tiesa gan nekad nav vērtējusi, vai jūras malā pie Pāvilostas uzslietā būve ir kuģis, un atbildība par tās parādīšanos neatļautā vietā ir jāuzņemas citām atbildīgajām institūcijām, šorīt Latvijas Radio uzsvēra lietu skatījusī tiesnese Kristīne Brokāne.

Tiesnese skaidroja, ka tiesa nekad nav vērtējusi, vai pabeigtā ēka ir vai nav kuģis, bet gan vērtēja, vai konkrētajā vietā drīkstēja notikt kuģa būvniecība. Brokāne vilka līdzību ar sodu par auto stāvēšanu neatļautā vietā - arī tad tiesa vērtē, vai auto var vai nevar atrasties konkrētajā vietā, nevis to, vai sods ticis uzlikts par auto stāvēšanu.