Pretrunīgi vērtētā "Pirmā Baltijas kanāla" pārraide par Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem piesaistījusi Latvijas Drošības policijas (DP) uzmanību.
Drošības policija (DP) ir informēta par kanālā PBK demonstrēto sižetu, kurā atspoguļoti traģiskie notikumi Viļņā 1991.gada 13.janvārī. DP uzskata, ka šis sižets ir veidots tendenciozi un vienpusēji, jo tajā dominē saistībā ar traģiskajiem notikumiem Lietuvā apsūdzēto personu viedoklis, paskaidroja DP.
DP atbilstoši savai kompetencei rūpīgi sekos līdzi turpmākajām Lietuvas varas iestāžu darbībām un attiecīgi lems par tālāko rīcību.
Jau ziņots, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pārbaudīs pārraidi, kurā, iespējams, pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem.
Kā teica NEPLP locekle Aija Dulevska, Lietuvas kolēģi vērsās pie NEPLP ar lūgumu pēc palīdzības, jo PBK, kas raida uz Lietuvu, ir reģistrēts Latvijā. Dulevska norādīja, ka telekanālam ir pieprasīts konkrētā raidījuma ieraksts un, tiklīdz tas tiks saņemts, NEPLP to izvērtēs.
Kabeļtelevīzijas pakalpojumu kompānija "Cgates" pirmdien pieņēmusi lēmumu uz laiku atslēgt telekanālu "Pirmais Baltijas kanāls", reaģējot uz daudzu klientu sūdzībām par pagājušajā nedēļā tajā rādīto pārraidi.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra aicināta sākt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai PBK nav apzināti pārkāpis Lietuvas Kriminālkodeksa pantu, kas paredz atbildību par publisku atbalsta apliecināšanu PSRS vai nacistiskās Vācijas agresijai pret Lietuvu, kā arī par šīs agresijas noliegšanu.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, un vairāki simti tika ievainoti.
Minētajā raidījumā tika apgalvots, ka uzbrukumā neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varas iestāžu provokācija. Tajā piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.
Golovatova vārds plaši izskanēja medijos, kad aizpērn viņš tika aizturēts Austrijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet jau pēc nepilnas diennakts atkal atbrīvots un atgriezās savā valstī. Austrijas lēmums viņu atbrīvot toreiz izraisīja ne tikai Lietuvas, bet arī abu pārējo Baltijas valstu sašutumu. Protesta notas Vīnei iesniedza visas trīs Baltijas valstis, un pat prāva daļa austriešu sabiedriskās domas aptaujā pauda aizdomas, ka Golovatovs atbrīvots pēc Maskavas spiediena.
LRTK vadītājs Edmunds Vaitekūns pastāstījis, ka 2005.gadā Žurnālistu ētikas komisija piespriedusi PBK 2000 litu (408 latu) naudassodu par kādā pārraidē izskanējušo apgalvojumu, ka Molotova-Ribentropa paktam nav bijis saistības ar Otrā pasaules kara izcelšanos.
Radzevičs savukārt atgādinājis, ka šis gadījums sasaucas ar Lietuvas Sociālistiskās tautas frontes (SLF) priekšsēdētāja Aļģirda Palecka lietu, kurā viņš notiesāts par padomju agresijas noliegšanu.
Paleckis 2011.gadā kādā intervijā izteicās, ka pie Viļņas televīzijas torņa "savējie šāva uz savējiem", un tika notiesāts pēc kriminālkodeksa 170.panta "Par padomju okupācijas noliegšanu". Sākotnēji tiesa viņu gan attaisnoja, tomēr, izskatot prokuratūras apelāciju, Viļņas apgabaltiesa lika SLF līderim samaksāt 10 400 litu (2122 latu) naudassodu.
Paleckis samaksāja sodu un arī iesniedza kasācijas sūdzību Lietuvas Augstākajā tiesā, kas atstāja spēkā apgabaltiesas spriedumu. Šoruden populistiskais politiķis vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
