Interesējoties par jaunas pases iegūšanu un baidoties no tā, kāda būs dzīve pēc zaudētajām Eiropas Savienības (ES) pilsonības privilēģijām, tūkstošiem britu Londonā vērsušies ES valstu, tostarp Latvijas, vēstniecībās.

Divu pēdējo mēnešu laikā 16 dažādas vēstniecības Londonā saņēmušas informācijas pieprasījumus no Apvienotās Karalistes pilsoņiem par iespējām iegūt jaunu pasi, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Portālam "Delfi" sazinoties ar Latvijas vēstniecību Londonā, noskaidrojās, ka pastāv pastiprināta interese arī par Latvijas pases iegūšanu. Vēstniecības Konsulārā nodaļa ir saņēmusi aptuveni 30 elektroniskus pieprasījumus no Apvienotās Karalistes pilsoņiem, arī Austrālijas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Lielbritānijā. Interesenti pārsvarā esot Latvijas pilsoņu pēcnācēji vai trimdinieki.

Krietni lielākā interese no Lielbritānijas pilsoņiem novērojama Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PLMP), kur, kā portālam "Delfi" norāda PMLP preses pārstāve Undīne Priekule, saņemti neskaitāmi zvani un informācijas pieprasījumi.

"Pēc "Brexit" referenduma pieaugusi interese par Latvijas pilsonības iegūšanu. PMLP pieredzējusi neparasti augstu interesi par Latvijas pilsonības iegūšanu tieši no Lielbritānijas pilsoņiem. Kopš Lielbritānijā nobalsots par tās izstāšanos no Eiropas Savienības, PMLP saņemti neskaitāmi jautājumi – telefoniski un elektroniski – no Lielbritānijas pilsoņiem, kuru priekšteči savulaik dzīvojoši Latvijā un atstājuši Latviju pirms vai pēc Otrā pasaules kara, par iespēju iegūt Latvijas pilsonību," stāsta Priekule

Kā motivācija Latvijas pilsonības iegūšanai tiek minēts ES pilsonības statuss.

Arī PMLP saņemtais pieteikumu skaits Latvijas pilsonības reģistrēšanai ir ievērojams – maijā saņemti 749, jūnijā 615 pieteikumi no ārvlastu pilsoņiem, bet jūlijā – 723.

Atsevišķi statistikas dati, cik no minētā skaita ir Lielbritānijas pilsoņu pieteikumi, nav pieejami, norāda Priekule.

Vienlaikus PMLP norāda, ka interesentiem nāksies kādu laiciņu pagaidīt – lēmums par Latvijas pilsonības reģistrēšanu tiek pieņemts četru mēnešu vai viena gada laikā.

Jau ziņots, ka 23. jūnijā Lielbritānijā notikušajā referendumā 52% tā dalībnieku nobalsoja par izstāšanos no ES. Pēc tam premjerministrs un Konservatīvās partijas līderis Deivids Kamerons paziņoja, ka atkāpsies no amata.

Līdzšinējā iekšlietu ministre Terēza Meja pieņēmusi karalienes Elizabetes II aicinājumu veidot valdību un kļuvusi par jauno Lielbritānijas premjerministri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!