Visā Latvijā 31.martā sāksies Latvijas vēsturē desmitā tautas skaitīšana, kurā paredzēts iegūt visplašāko un precīzāko informāciju par iedzīvotāju skaitu, sastāvu, nodarbošanos, dzīves apstākļiem.
Tautas skaitīšana ilgs līdz 29.aprīlim, taču personas, kas dažādu iemeslu dēļ tautas skaitīšanas laikā netiks uzskaitītas, aicinātas līdz 12.maijam pieteikties Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) Rīgā vai pārvaldes reģionālajās nodaļās.

CSP priekšniece Aija Žīgure pirmdien preses konferencē informēja, ka tautas skaitīšanas laikā iedzīvotājiem būs jāatbild uz 23 jautājumiem - 14 jautājumi būs par mājoklī dzīvojošajām personām, bet deviņi - par dzīves apstākļiem.

Anketas aizpildīšanai būs nepieciešamas 15 līdz 30 minūtes, prognozē statistiķi.

Saskaņā ar likumdošanu par tautas skaitīšanu iedzīvotājiem obligāti ir jāatbild uz tautas skaitītāju jautājumiem, tomēr nekāds sods par nepiedalīšanos neesot paredzēts.

Tautas skaitīšanas laikā paredzēts apmeklēt visus mājokļus, kur dzīvo cilvēki - izmantoti tiks iedzīvotāju reģistra dati. Iedzīvotāji varēs tautas skaitītājam sniegt ziņas arī par tobrīd mājoklī neesošajiem iemītniekiem.

Ja tautas skaitītājs mājoklī nevienu nesastaps, tas atstās vēstuli ar lūgumu saskaņot laiku, kad tautas skaitītājs varētu ierasties atkārtoti.

Mēneša laikā paredzēts apmeklēt arī patversmes, kurās uzturas bezpajumtnieki. Ārlietu, Tieslietu un Aizsardzības ministriju pārstāvji savukārt uzskaitīs personas cietumos, diplomātiskajā korpusā, armijā.

CSP darbinieki vairākkāt uzsvēra, ka tautas skaitīšanā iegūtās ziņas būs konfidenciālas un tiks izmantotas vienīgi statistiskajā kopsavilkumā.

Saskaņā ar Latvijas Universitātes Statistikas un demogrāfijas katedras vadītāja Pētera Zvidriņa stāstīto tautas skaitīšanā iegūtie rezultāti tiks plaši pielietoti. Starp iegūtās informācijas lietotājiem Zvidriņš minēja valdību, Ekonomikas, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, pašvaldības un zinātniskās iestādes.

Pavisam tautas skaitīšanu veiks 4900 tautas skaitītāju, katram no tiem būs jāaptaujā 300 līdz 750 iedzīvotāji, atkarībā no teritorijas apdzīvotības. Apmeklējot mājokļus, skaitītājam līdzi būs zila soma ar baltu, gaismu atstarojošu svītru, apliecība, kā arī īpašas anketas.

Iedzīvotājiem ir tiesības prasīt uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. Informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar tautas skaitīšanu, var iegūt, arī zvanot uz bezmaksas tālruni 800 5008.

Ņemot vērā, ka tautas skaitītājiem jāstrādā visdažādākajos apstākļos, visi skaitītāji ir apdrošināti pret nelaimes gadījumiem apdrošināšanas sabiedrībā "Alterna". Uz vienu cilvēku apdrošināšanai iztērēts 41 santīms.

Žīgure pastāstīja, ka tautas skaitīšanā iegūto rezultātu apstrādē pirmo reizi tiks izmantota skenēšanas metode. Tehnoloģiju attīstībā investēti 500 000 latu. Pēc Žīgures vārdiem, iespējami gadījumi, ka viens cilvēks tiek uzskaitīts divreiz, tomēr, izmantojot jauno tehnoloģiju, informācija, kas dublējas, netiks iekļauta.

CSP priekšniece arī minēja galvenās problēmas, ar kurām nāksies saskarties tautas skaitīšanas laikā - iedzīvotāju neatsaucība, iedzīvotāju reģistra nepilnīga informācija u.c.

Kopš 1997.gada, kad sākās gatavošanās tautas skaitīšanai, iztērēti aptuveni trīs miljoni latu. 25 000 latu iztērēti reklāmas kampaņai - buktetu izdošanai, pārraidēm televīzijā un radio, informatīvajai kampaņai preses izdevumos.

Žīgure informēja, ka 31.martā sāksies tautas skaitīšana arī Igaunijā. Lietuvā tautas skaitīšana notikšot nākamgad.

Iepriekšējā tautas skaitīšana Latvijā notika 1989.gadā, bet nākamā, visticamāk, būs 2010.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!