Foto: stock.xchng

Pēc SIA "Krievijas hītu radio" konstitucionālās sūdzības par tiesību veikt komercdarbību aizskārumu Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par izmaiņām radio programmu valodas regulējumā.

Kā portālu "Delfi" informēja ST preses pārstāve Līna Kovalevska, piektdien ST 4. kolēģija ierosinājusi lietu "Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 100. panta pirmajam teikumam un 105. pantam".

Apstrīdētā norma noteic: "Tāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, ir valsts valodā. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura radio programma, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, ir valsts valodā, līdz 2015. gada 31. decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju. Pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī."

Savukārt augstāka juridiskā spēka normas, proti, Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 100. panta pirmais teikums ikvienam paredz tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.

Satversmes 105. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. "Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību," paredz Satversmes 100. pants.

Ierosinātās lietas fakti norāda, ka tā ierosināta pēc SIA "Krievu hītu radio" konstitucionālās sūdzības. Tajā uzņēmums paudis viedokli, ka apstrīdētā norma aizskar tās tiesības uz īpašumu, proti, tiesības veikt komercdarbību. Sūdzības iesniedzējs ir elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kuram izsniegtas vairākas radio programmu apraides atļaujas.

Saskaņā ar minētajām atļaujām 50% radio programmas jāveido latviešu valodā.

Nosakot latviešu valodu visai radio programmai no nākamā gada 1. janvāra, apstrīdētā norma varot negatīvi ietekmēt uzņēmuma komercdarbību. Tāpat sūdzības iesniedzējs paudis viedokli, ka apstrīdētās normas piemērošana arī jau radio programmas apraides atļauju saņēmušiem plašsaziņas līdzekļiem esot pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu.

Visbeidzot sūdzības iesniedzējs norādījis, ka apstrīdētā norma ierobežojot vārda brīvību, jo tiekot ierobežotas gan elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iespējas sniegt informāciju savai auditorijai, gan auditorijas iespējas informāciju saņemt. Tādējādi pastāvot iespēja, ka radio zaudēs savu programmu mērķauditoriju.

ST uzaicinājusi Saeimu 3. septembrim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 3. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!