Pedagogi vēlētos aktīvāku Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pozīciju tās biedru interešu aizstāvībā jaunā atalgojuma modeļa izstrādes gaitā, atzina aptaujātās LIZDA dalīborganizācijas.
"LIZDA vadībai būtu jāieņem kategoriskāka pozīcija un jāpieprasa IZM konkrētas atbildes uz pedagogus interesējošiem jautājumiem, īpaši tiem, kas skar jauno pedagogu darba samaksas modeli," sacīja Talsu starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Inta Libreiha.
Komentējot to, kāpēc rosinājums rīkot izglītības darbinieku streiku nāca no 99 izglītības iestādēm, nevis no arodorganizācijas valdes, Libreiha norādīja, ka to nevar traktēt kā organizācijas vadības vājumu vai šķelšanās pazīmes. Viņa uzsvēra, ka šāds process esot tikai dabisks, jo par reālo pedagogu situāciju labāk zinās vietējās organizācijas, kuras savukārt par to ziņo vadībai.
Madonas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Dace Caune skaidroja, ka iespaids par to, ka LIZDA darot nepietiekoši, pārstāvot pedagogu intereses modeļa izstrādē, varētu tikt skaidrots ar tās nelielo pārstāvniecību modeļa izstrādes darba grupā, kā rezultātā LIZDA apkopotie un izteiktie priekšlikumi ne vienmēr tiek saklausīti un ņemti vērā.
Tomēr Caune norādīja, ka starp reģionālajām dalīborganizācijām un LIZDA valdi pastāv komunikācijas trūkums, kā rezultātā par atsevišķiem tās viedokļiem un lēmumiem var uzzināt nevis no pašas valdes, bet no medijiem. Taču, kā uzsvēra Caune, arī šis problēmjautājums tiekot risināts un LIZDA valde piedāvā arvien plašāku un detalizētāku informāciju.
Savukārt Jēkabpils starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Inga Ermansone norādīja, ka LIZDA, pretēji pret to vērstajiem pārmetumiem par sabiedrības musināšanu, pilda savu tiešo pienākumu - paust biedru viedokli. Ermansone pauda, ka LIZDA nevar uzņemties Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumus, piemēram, rodot pedagogu algām nepieciešamo papildu finansējumu, tādējādi radot priekšstatu par pilnvērtīgu arodbiedrības biedru interešu aizstāvību.
Ermansone uzskata, ka LIZDA darbība pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies.
Kā ziņots, LIZDA saņēmusi 99 izglītības iestāžu pieteikumus sākt streiku, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē informēja arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Atbalstu streikam paudušas LIZDA reģionālās struktūrvienības Madonā, Jēkabpilī un Talsos. Struktūrvienības arodbiedrības vadībai iesniegušas savus balsojumus kā apliecinājumu gatavībai piedalīties brīdinājuma streikā. Tas nozīmē, ka 99 dažāda izglītības līmeņa mācību iestādes ir paudušas savu nostāju par labu streikam, apliecināja Mikiško.
Mikiško norādīja, ka pedagogu gatavība streikot skaidrojama ar neziņu par to, kā norit jaunā atalgojuma modeļa izveide. Izglītības iestādes sūta daudz jautājumu, jo valda liela neskaidrība un IZM nesniedz prasītās atbildes, sūdzējās arodbiedrības vadītāja, uzsverot, ka ministrija nav padarījusi savu darbu un informācija par atalgojuma modeļa izstrādi, kā arī citiem pedagogus interesējošiem jautājumiem nav pieejama pat IZM mājaslapā.
