Lieta tika ierosināta pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka Izglītības likumā pedagogiem ir paredzētas tiesības noteiktā termiņā saņemt profesionālās darbības kvalitātes novērtējumu. Tomēr MK 2014.gada 17.jūnija noteikumu Nr.350 "Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība" 91.punkts atsevišķām pedagogu grupām līdz 2018.gada 1.septembrim liedzot pieteikties pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai, tādējādi atņemot arī tiesības saņemt piemaksu par kvalitātes pakāpi.
Pieteikuma iesniedzēji pauda uzskatu, ka, pieņemot šādu normu, MK ir pārkāpis tam likumdevēja piešķirto pilnvarojumu. Minētais noteikumu punkts pārkāpjot arī tiesiskās paļāvības principu, jo tas esot pieņemts ar atpakaļvērstu spēku un neparedzot saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu. Turklāt minētā norma radot arī atšķirīgu attieksmi pret pedagogu grupām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Pieteikuma iesniedzējs pauda uzskatu, ka šāda atšķirīga attieksme neatbilst Satversmes 91.pantam.
Savukārt MK 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 27.punkts, pēc pieteicēju domām, atsevišķām pedagogu grupām samazina piemaksas apmēru par piešķirto kvalitātes pakāpi, proti, daļai pedagogu kvalitātes pakāpēm atbilstošas piemaksas vairs netiekot aprēķinātas proporcionāli tarificētajai amata slodzei, bet gan proporcionāli tarificēto mācību stundu skaitam. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, pedagogiem ir radusies aizsargājama tiesiskā paļāvība uz piemaksas par piešķirto kvalitātes pakāpi nemainīgu aprēķināšanas kārtību visā kvalitātes pakāpes derīguma termiņa laikā.
ST atzina, ka lietā ir nepieciešams izvērtēt, vai MK noteikumu Nr.350 91.punkta pieņemšanas kārtība ir ievērota, un vai šī tiesību norma vispār varēja radīt personām kādas tiesiskās sekas. Tāpēc, neskatoties uz to, ka noteikumu punkts ir zaudējis spēku 2017.gada 10.augustā un MK bija lūdzis izbeigt tiesvedību lietā daļā par šī punkta atbilstību Satversmei un Izglītības likumam, ST atzina, ka tiesvedība izskatāmajā lietā ir turpināma.
ST secināja, ka pieteikuma iesniedzējam kā abstraktās tiesību normu kontroles subjektam nav nepieciešams pamatot kādas konkrētas personas pamattiesību aizskārumu, tāpēc tiesa vispirms izvērtēja to, vai MK ir rīkojies atbilstoši likumdevēja piešķirtajam pilnvarojumam. MK tiesības izdot MK noteikumu Nr.350 91.punktu ir vērtējamas atbilstoši tām normām, kuras bija spēkā šīs apstrīdētās normas izdošanas brīdī.
MK, izstrādājot un pieņemot noteikumu Nr.350 91.punktu, nav ievērojis MK kārtības ruļļa prasības, secināja ST. Tiesa atzina, ka ierobežojumi, kas varēja būt noteikti tiem pedagogiem, kuri vēlas pretendēt uz kvalitātes pakāpes saņemšanu, bija izsmeļoši uzskaitīti Izglītības likuma 49.1 panta 1.daļā, kas pedagogiem garantē tiesības uz kvalitātes novērtējumu un tam atbilstošu kvalitātes pakāpi. Tātad MK nebija pilnvarots noteikt jaunu, Izglītības likumā neparedzētu pedagoga tiesību uz kvalitātes novērtējumu ierobežojumu.
Kā norādīja ST, MK noteikumu Nr.350 91.punkts vairāk nekā divus gadus liedza pieteikties kvalitātes novērtēšanai pedagogam, kuram kvalitātes pakāpe nav piešķirta. Tāpat šī tiesību norma liedza savlaicīgi pieteikties kvalitātes novērtēšanai arī pedagogam, kura kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš beidzas. Līdz ar to MK noteikumu Nr.350 91.punktā bija ietverts Izglītības likumā neparedzēts pedagoga tiesību uz kvalitātes novērtējumu ierobežojums.
Ņemot vērā minēto, noteikumu Nr.350 91.punkts ir izdots ārpus Izglītības likuma 14.panta 37.punktā piešķirtā pilnvarojuma, tātad MK ir darbojies pretēji Satversmes 1.panta tvērumā ietilpstošajam varas dalīšanas principam, atzina ST. Līdz ar to MK noteikumu Nr.350 91. punkts ir izdots "ultra vires" jeb ārpus pilnvarām un neatbilst Satversmes 1. un 64.pantam, atzina ST.
Tiesa norādīja, ka, konstatējot apstrīdētās normas neatbilstību kaut vienam Satversmes pantam, tā atzīstama par prettiesisku un spēkā neesošu, līdz ar to vairs nebija nepieciešams vērtēt MK noteikumu Nr.350 91.punkta atbilstību Satversmes 1.panta tvērumā ietilpstošajam tiesiskās paļāvības principam un 91.pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam, kā arī Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai.
Tomēr lietā pastāvēja šaubas arī par to, vai MK noteikumu Nr.445 27.punkts izdots, ievērojot likumdevēja piešķirto pilnvarojumu, kas ietverts Izglītības likuma 14.panta 16.punktā. Līdz ar to ST bija jāizvērtē, vai noteikumu Nr.445 27.punkts ir izdots, ievērojot valsts varas dalīšanas principu.
ST secināja, ka likumdevējs Izglītības likumā nav noteicis specifisku pedagogu iedalījumu, citstarp arī atkarībā no amata vai specializācijas. MK ir dots pilnvarojums noteikt pedagogu amatus un specializāciju, taču šis pilnvarojums nerada tiesības veidot tādu normatīvo regulējumu, kas pedagogiem atkarībā no to amata vai specializācijas nosaka atšķirīgas tiesības un pienākumus.
Kā norādīja ST, MK, izdodot noteikumu Nr.445 27.punktu, ir paredzējis Izglītības likumā nenoteiktu kritēriju - pedagogu iedalījumu atkarībā no ieņemamā amata un specializācijas. Tādējādi pedagogiem ar vienādu kvalitātes pakāpi var būt atšķirīgs piemaksas apmērs. Šādai atšķirībai nav pamata, norādīja ST. Tātad MK ir darbojies pretēji Satversmes 1.panta tvērumā ietilpstošajam varas dalīšanas principam, pārkāpis likumdevēja piešķirto pilnvarojumu un rīkojies "ultra vires". Līdz ar to tiesa atzina, ka MK noteikumu Nr.445 27.punkts neatbilst Satversmes 1. un 64.pantam.
Ņemot vērā minēto, ST uzskatīja, ka vairs nav nepieciešams vērtēt minētā noteikumu punkta atbilstību Satversmes 1.panta tvērumā ietilpstošajam tiesiskās paļāvības principam.
ST ir norādījusi, ka tiesību normas, kas pieņemtas "ultra vires" jeb pārsniedzot pilnvaras, ir atzīstamas par prettiesiskām un spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža. Attiecībā uz šādiem gadījumiem prezumējams, ka antikonstitucionāla tiesību norma nekad nav bijusi spēkā, jo nav pieņemta pienācīgā kārtībā, un tāpēc arī nevar radīt tiesiskas sekas.
Lietā netika konstatēti tādi būtiski apstākļi, kuri varētu pamatot izņēmumu no prezumpcijas par abu apstrīdēto noteikumu punktu spēkā neesību no to pieņemšanas brīža. ST uzsvēra, ka pedagogam noteiktos apstākļos ir tiesības prasīt kvalitātes novērtējumu. Tiesiskās paļāvības principa pamatā ir personas paļaušanās uz valsts tiesisku un konsekventu rīcību. Tiesību piemērotājam arī turpmāk, nosakot piemaksas pedagogiem, ir jāņem vērā Izglītības likuma pārejas noteikumos nostiprinātais princips, ka personai ir tiesības turpināt saņemt piemaksu par kvalitātes pakāpi tādā apmērā, kāds tai bija noteikts līdz 2017.gada 9.augustam, atzina ST.
Līdz ar to ST nosprieda atzīt abus apstrīdētos MK punktus par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64.pantam un spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.
Jau ziņots, ka MK pērn augustā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas jauno kārtību.
Kvalitātes pakāpe ir pedagoga profesionālās darbības novērtēšanas rezultāts un tā ir spēkā tikai tajā izglītības iestādē, kurā pedagogam veikta novērtēšana.
Lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai atteikumu pieņems izglītības iestādes direktors, pamatojoties uz komisijas izteikto priekšlikumu. Taču gadījumā, ja pedagogs nepiekrīt novērtējumam, viņš piecu darbdienu laikā varēs apstrīdēt novērtēšanas rezultātu, iesniedzot rakstisku iesniegumu izglītības iestādes vadītājam.
Pēc atkārtotas profesionālās darbības novērtēšanas ar pieaicinātajiem papildu vērtētājiem tiks pieņemts galīgais lēmums par darba izpildes novērtējumu. Lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam ir tiesības pārsūdzēt, vēršoties tiesā.
Kvalitātes pakāpi piešķirs uz vienu, diviem vai trīs mācību gadiem.
Pārejas periodā no šī gada septembra līdz 2019.gada septembrim pedagogi, kuriem esošās apliecības termiņš beidzas no 2016.gada 31.augusta līdz 2018.gada 31.augustam, varēs pieteikties uz novērtēšanu uzreiz pēc noteikumu stāšanās spēkā, savukārt esošo kvalitātes pakāpju termiņš šiem pedagogiem tiek pagarinās līdz 2018.gada 31.augustam. Pedagogiem, kuri līdz šim ieguvuši 3., 4., 5. kvalitātes pakāpi, tās termiņš saglabāsies līdz kvalitātes pakāpi apliecinoša dokumenta termiņa beigām. Pārejas posmā pedagogiem, kuri līdz šim ieguvuši 3., 4., un 5. kvalitātes pakāpi saskaņā ar Izglītības likuma pārejas noteikumiem, tiek saglabāta esošā pakāpe un piemaksa.