Publiski pieejamā informācija liecina, ka jauni baseini jau top Limbažos, Krāslavā un Bauskā, bet plāni par būvniecību un atsevišķi izsludināti iepirkumi ir arī Līvānos, Mārupē, Rūjienā, Elejā, Ludzā un Daugavpilī.
Pašvaldības baseinu nepieciešamību pamato ar to, ka to lūdz iedzīvotāji. Kā noskaidroja portāls "Delfi", iedzīvotāji arī paši par to maksās, proti, Eiropas Savienības fondu finansējums pagaidām nevienam projektam nav paredzēts un peldbaseini tiks būvēti par pašvaldību līdzekļiem un aizņēmumiem.
Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs atzīst, ka pašvaldībās, kurās ir mazāk par 20 tūkstošiem iedzīvotāju, baseini nebūs rentabli, taču vietvaru centienus slavē, jo "peldbaseiniem būtu jābūt pie katras vidusskolas un peldēšanas apmācībai – obligātai visiem".
"Peldbaseinam nav jābūt lielo pašvaldību ekskluzīvai prioritātei. Tāpēc varu un gribu uzslavēt to pašvaldību vadītājus, kuri ir nolēmuši atrast nepieciešamo finansējumu un uzbūvēt peldbaseinu saviem iedzīvotājiem, tādējādi dāvājot viņiem vienu no sociāli lietderīgākajiem sabiedriskajiem objektiem," viņš saka.
Dārgākais - Elejas pagastā
Viens no senākajiem ir Limbažu novada domes pasūtījums – pašvaldība jau 2015. gada decembrī izsludināja iepirkumu Limbažu un Salacgrīvas novadu sporta skolas peldbaseina būvniecībai un būvuzraudzībai Jaunatnes ielā.
Pēc vairākiem projekta grozījumiem un sūdzību saņemšanas pašvaldība aizvadītajā rudenī noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "Monum & LitCon" par peldbaseina būvniecību. Darbus plānots pabeigt jau šogad.
Būvniecības izmaksas ir 2,877 miljoni eiro. Limbažu novadā šā gada sākumā deklarēti ir 17 637 cilvēki, kas nozīmē, ka vienam iedzīvotājam baseina būvniecība izmaksās aptuveni 163 eiro.
Pēdējo piecu, septiņu gadu laikā Līvānu novadā veiktajās iedzīvotāju aptaujās baseins minēts kā būve Nr. 1, ko vēlas iedzīvotāji.
Vēl šogad peldbaseina būvniecību plānots pabeigt Krāslavā. "Pašlaik peldbaseins tiek būvēts. Ir diezgan daudz iekavēts, bet vasarā, cerams, būs," portālam "Delfi" teica Krāslavas domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks. Krāslavas Valsts ģimnāzijas peldbaseina projektēšanas un būvniecības izmaksas ir 1,326 miljoni eiro, un darbus uzticēts veikt SIA "Jēkabpils PMK", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Krāslavas novadā šā gada sākumā deklarēti 16 634 cilvēki, kas nozīmē, ka vienam iedzīvotājam baseins izmaksā aptuveni 80 eiro.
Pagaidām Krāslavas iedzīvotāji brauc uz Daugavpili vai Ilūksti, lai peldētos. Vēl Krāslavā tiek būvēta sporta zāle un plānots arī sporta stadions. "Vēlējāmies ātrāk, bet nepaspējām. Tas saistīts ar Eiropas fondu apgūšanu. Gaidījām, kad tiem būs piekļuve," saka Upenieks.
Šogad maijā plānots uzsākt peldbaseina būvniecību arī Līvānu 1. vidusskolā, un būvnieks arī ir SIA "Jēkabpils PMK". "Peldbaseins ir jau samērā sen plānota būve Līvānos, jo pēdējo piecu, septiņu gadu laikā Līvānu novadā veiktajās iedzīvotāju aptaujās baseins minēts kā būve Nr. 1, ko vēlas iedzīvotāji," portālam "Delfi" skaidro Līvānu novada domes sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru daļas vadītāja Ginta Kraukle.
Peldbaseina būvniecībai pie Līvānu 1. vidusskolas pašvaldība ņems aizņēmumu Valsts kasē, izmaksas lēšamas 1,34 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka Līvānu novadā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem ir 12 268 iedzīvotāji, peldbaseina būvniecība izmaksā aptuveni 109 eiro katram.
Kraukle norāda, ka peldbaseinu varēs izmantot visu vecumu bērni un skolēni no visa novada. Pašlaik šiem bērniem nav iespējas apmeklēt regulāras peldēšanas nodarbības, jo tuvākie peldbaseini atrodas Jēkabpilī un Daugavpilī. "Tas nozīmē, ka turp, atpakaļ jāmēro ceļš no 60 kilometriem (Jēkabpils), līdz 140 kilometriem (Daugavpils), plus vēl baseina apmeklējuma izmaksas," skaidro Līvānu novada domes pārstāve.
Baseinu plānots nodot ekspluatācijā 2018. gada pirmajā pusē, ja viss norisināsies pēc pašreizējā plāna. "Būtiski, ka minēto iepirkuma summu veido projektēšanas, būvniecības un autoruzraudzības izmaksas. Pie tam, šajās izmaksās ir arī vieglatlētikas sporta manēžas pārbūve, kuru plānots savienot ar baseina ēku un arī pagarināt tās skrejceļus," teic Kraukle.
Daudz jautājumu ir radušies par iespēju baseinu izbūvēt jau esošajās telpās, vecajā sporta zālē, bet, jo tālāk attīstām šo domu, jo vairāk saprotam, ka tur tas būs grūti realizējams.
Mārupē peldbaseina būvniecība paredzēta Mārupes novada Rīcības un investīciju plānā 2017 – 2019. gadam. Pagaidām gan vēl tikai izsludināta peldbaseina un autostāvvietu būvprojekta izstrāde Kantora ielā 97 un Vītiņu ielā, taču pašvaldība neatklāj plānotās izmaksas.
Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs vien norāda, ka pašlaik mārupiešiem pašiem savs peldbaseins nav pieejams. "Pašlaik Mārupes novadā ir izbūvēts peldbaseins Jaunmārupes pamatskolā, kas uz pārbūves laiku līdz šā gada 1. septembrim ir slēgts," portālam "Delfi" skaidro Bojārs.
Arī Vidzemes pusē tiek domāts par jaunu peldbaseinu izbūvi. Šā gada janvārī noslēdzās Rūjienas novada pašvaldības iepirkums Rūjienas vidusskolas sporta zāles pārbūves par peldbaseinu būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai. Konkursā uzvarēja SIA "Firma L4" ar 41 790 eiro līgumcenu. Paša peldbaseina būvniecības izmaksas un pabeigšanas datums gan vēl nav zināms.
"Daudz jautājumu ir radušies par iespēju baseinu izbūvēt jau esošajās telpās, vecajā sporta zālē, bet, jo tālāk attīstām šo domu, jo vairāk saprotam, ka tur tas būs grūti realizējams. Naudas resursi arī ir ierobežoti, tā kā ļoti viss jāizsver," portālam "Delfi" norāda Rūjienas novada pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins. Viņš skaidro, ka nepieciešams mazs, kompakts baseins, kas piemērots ģimenēm ar bērniem un sniegtu plašas iespējas dažādu vecumu un sociālo grupu cilvēkiem, tostarp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo novadā ir sociālās aprūpes centra Vidzemes filiāle ar vairāk nekā 200 iemītniekiem.
Elejas sporta halles un baseina būvniecība ir ilgi gaidīts projekts Elejas, Lielplatones, Vilces, Sesavas, Platones puses iedzīvotāju vidū.
Pašlaik tuvākie baseini Rūjienas iedzīvotājiem ir Valmierā, Priekuļos, kā arī Igaunijas pašvaldībās Karksi-Nuija un Abja-poloja. Lai arī pagaidām peldbaseina izmaksas nav zināmas, Gladkins minēja, ka pašvaldība gatava ieguldīt 1-1-5,miljonus eiro. Ja peldbaseins izmaksātu 1,5 miljonus eiro, tad izmaksas uz vienu no 5350 deklarētajiem iedzīvotājiem veidotu 280 eiro.
Jelgavas novadā Elejā savukārt plānots būvēt sporta halli ar baseinu līdzās Elejas vidusskolai, savienojot skolas ēku ar jauno būvi. Halles un baseina būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība izmaksājusi 39 500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). To veica SIA "DG Baltic", liecina informācija IUB mājaslapā.
Viss ēkas komplekss 5612 kvadrātmetru platībā paredz trīsstāvu būvi ar virsgaismas konstrukciju jumtu, vēsta aģentūra LETA. Portāls "lsm.lv" ziņo, ka grandiozās būves izmaksas varētu sasniegt pat sešus miljonus. Elejas pagastā deklarēti 2126 iedzīvotāji, tādējādi vienam iedzīvotājam tas izmaksātu aptuveni 2822 eiro.
Jelgavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Enija Kreicberga-Kapša portālu "Delfi" informē, ka ēkas kopējā platība plānota ap 6000 kvadrātmetriem, un būvniecības un apsaimniekošanas izmaksas ir aprēķinātas vien aptuveni.
"Lielā mērā reālie cipari būs atkarīgi no būvniecības iepirkuma rezultātiem – pašreizējā būvniecības ieceres stadijā tās ir tikai matemātiskas prognozes. Bet, ņemot vērā prasības zema enerģijas patēriņa ēkas tehniskajiem risinājumiem, kā arī modernai rekuperācijas sistēmai, kas atkārtoti izmantos baseina un labierīcību patērēto ūdeni, kā arī ventilācijas un apkures sistēmai, visticamāk, ēkas būvniecības izmaksas sasniegs vairākus miljonus eiro," viņa norāda. Paralēli ar projektēšanu saistītām formalitātēm pašvaldība pašlaik meklē arī iespējas iegūt Eiropas fondu finansējumu plānotā objekta izbūvei, uzsver Kreicberga-Kapša.
Pašvaldības ieskatā kvalitatīva sporta centra izbūve Elejas pusē ir loģisks solis pēc tam, kad īstenoti tādi projekti kā jaunā Valgundes sporta halle, Svētes jaunā pirmsskolas ēka un Staļģenes vidusskolas jaunā sporta halle ar ēdnīcu. Turklāt to atbalsta iedzīvotāji – sabiedriskajā apspriešanā 1306 no 1355 anketām respondenti snieguši pozitīvas atbildes.
Pēc Kreicbergas-Kapšas teiktā, visi paustie iedzīvotāju ierosinājumi ir apkopoti, izanalizēti un konstruktīvākie priekšlikumi tiek ņemti vērā, turpinot sarunas ar projekta izstrādātājiem.
"Elejas sporta halles un baseina būvniecība ir ilgi gaidīts projekts Elejas, Lielplatones, Vilces, Sesavas, Platones puses iedzīvotāju vidū," viņa klāsta. Plānots, ka projekta īstenošana varētu sākties rudenī, ar nosacījumu, ja neaizkavēsies iepirkuma procedūra.
Pašlaik obligāto peldētapmācību Jelgavas novads īsteno, skolēnus vedot uz Jelgavas peldbaseiniem, un šim procesam jāizstrādā rūpīgs grafiks, lai, ņemot vērā pilsētas skolu klašu vajadzības, varētu saplānot arī Jelgavas novada bērnu peldētapmācību. "Līdz ar šo projektu mēs atvieglosim ne tikai obligāto peldētapmācības nodrošinājumu, bet spēsim konkrētajā reģionā radīt arī konkurētspējīgu un mūsdienīgu kompleksu, kas vietējiem iedzīvotājiem varēs sniegt daudz iespēju aktivitātēm," uzsver Kreicberga-Kapša.
Bauskā 2016. gada jūlijā tika sākta Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) infrastruktūras objekta – peldbaseina – pamatu betonēšana, liecina pašvaldības mājaslapā esošā informācija. Paredzēts, ka ēkā būs divi baseini – lielais peldbaseins paredzēts ar četriem 25 metrus gariem celiņiem, kur būs vieta cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem ielaišanai baseinā, bet atsevišķi paredzēts bērnu baseins pirmsskolas un sākumskolas posma izglītības iestāžu audzēkņiem ar dziļumu 0,8-0,6 metri. Būvdarbus par 3,137 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, veic SIA "Abora".
Saskaņā ar pašvaldības skaidroto peldbaseina būvniecībai Bauskas novada pašvaldība sistemātiski veikusi uzkrājumus, iekrājot 1,5 miljonus eiro, kas veido 47% no kopējām izmaksām. Pārējo summu pašvaldība aizņēmās Valsts kasē. Bauskas novadā deklarēti 24 713 iedzīvotāji, kas nozīmē, ka vienam cilvēkam baseina būvniecība izmaksās aptuveni 127 eiro.
Jauns baseins iecerēts arī Ludzas iedzīvotājiem. Konkurss par peldbaseina būvprojekta un autoruzraudzības izstrādi tika izsludināts 2016. gada septembrī, bet 2. decembrī pašvaldība noslēdza līgumu ar SIA "KK arhitekts" par būvprojekta minimālā sastāva objektam "Ludzas pilsētas ģimnāzijas peldbaseina būvniecība P. Miglinīka ielā 27, Ludzā" izstrādi.
"Pašlaik notiek peldbaseina būvprojekta minimālā sastāva izstrāde. Pēc būvprojekta minimālā sastāva apstiprināšanas plānots izsludināt iepirkumu peldbaseina būvprojekta izstrādei un būvniecībai," portālam "Delfi" norāda Ludzas novada domes priekšsēdētājas vietnieks attīstības jautājumos Aivars Meikšāns. Plānotās būvniecības izmaksas netiek atklātas.
Pagaidām 13 543 Ludzā deklarētajiem iedzīvotājiem tuvākais ir baseins 26 kilometru brauciena attālumā Rēzeknē.
Šogad februārī arī Daugavpils izsludināja konkursu par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību peldbaseina izbūvei Tērvetes ielā 29. Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas secināms, ka zemesgabals, kur plānots jaunais peldbaseins, jau atbrīvots.
Visvairāk noslīkušo
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis portālam "Delfi" norāda, ka peldbaseinu būvniecība ir vērtējama pozitīvi. "Nav būtiski, vai visi nepieciešamie baseini tiek uzcelti vienā gadā vai šāda celtniecība notiek, piemēram, 10-15 gadu garumā. To, ka pašvaldībās baseini tiek celti, nosaka iedzīvotāju pieprasījums pēc iespējas nodarboties ar peldēšanu. Līdztekus iešanai kājām, riteņbraukšanai un vingrošanai peldēšana ir populārākā fiziskā aktivitāte iedzīvotājiem," saka Jaunsleinis.
LPS priekšsēdētājs arī norāda, ka pagaidām baseinu Latvijā trūkst. "To norāda gan Peldēšanas federācija, tas redzams arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītajā sporta bāzu kartējumā. Peldēšanas attīstības nepieciešamību nosaka arī valsts plānošanas dokumenti: Sporta politikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam," skaidro Jaunsleinis.
To, ka pašvaldībās baseini tiek celti, nosaka iedzīvotāju pieprasījums pēc iespējas nodarboties ar peldēšanu.
"Cita lieta, ka valstī joprojām nav kopīgas sporta infrastruktūras attīstības politikas, nav investīciju programmas ar vienādiem spēles noteikumiem visām pašvaldībām," norāda LPS priekšsēdētājs un piebilst, ka, pieņemot Sporta politikas pamatnostādnes tika plānots izstrādāt arī sporta infrastruktūras attīstības koncepciju. "Tomēr tālāk par darba grupas izveidošanu un pāris sanāksmēm tikt nav sanācis. Valsts finansējums sporta infrastruktūrai tiek piešķirts nevis pamatojoties uz kādiem plānošanas dokumentiem, bet ar atsevišķiem Ministru kabineta vai Saeimas lēmumiem. Laikam kādam šāda kārtība ir izdevīga," uzskata Jaunsleinis.
"IZM un arī pārējās politiskās elites pozīcija šajā jautājumā ir lakoniska - šādām "izvirtībām" valstij naudas nav, tāpēc Peldēšanas federācijas vārdā varu paust tikai atzinīgus vārdus tām pašvaldībām, kuras negaida kaut kādus brīnumus no IZM puses, bet rīkojas pašas. Peldbaseiniem būtu jābūt pie katras vidusskolas un peldēšanas apmācībai – obligātai visiem," pārliecināts ir Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs.
Portālam "Delfi" viņš skaidro, ka Latvija ir viena no līderēm noslīkušo skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotājiem visā Eiropas Savienībā (ES), un "pavisam drīz Latvija būs vienīgā valsts ES, kur problēmas risināšanai netiek nekas darīts".
Sadalot šo summu uz vienu novada iedzīvotāju, iegūstam, ka investīcija patiesībā ir visai niecīga – ap 70 eiro no cilvēka. Manuprāt, tā nav liela summa, ņemot vērā, ka objekts, veiksmīgi apsaimniekots, kalpos vismaz 30 gadus.
Platonovs arī vērš uzmanību uz Skandināvijas valstīm, kur infrastruktūra peldēšanai attīstīta labā līmenī. "Tur peldēšana ir obligāta visiem sākumskolas bērniem. Somijā bērniem peldēšanas apmācības ir ļoti nopietnas – viņiem jālec aukstā ūdenī, jāspēj peldēt ar drēbēm, jāprot sniegt pirmo palīdzību, bet programmas noslēgumā – jānopeld bez apstājas 200 metru garu distanci, no kuriem 50 metri ir peldējums uz muguras. Tieši šādi ziemeļvalstīs definē prasmi peldēt," teic LPF prezidents.
Vienlaikus viņš atzīst, ka pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 20 000 iedzīvotāju, baseini, visticamāk, nebūs rentabli. Tomēr pašvaldības pamatuzdevums nav "veidot plaukstošu biznesu, bet gan nodrošināt saviem iedzīvotājiem kvalitatīvu infrastruktūru un publiskos pakalpojumus, kas vērsti uz tās iedzīvotāju izglītības, veselības un drošības stiprināšanu", min Platonovs.
"Arī projekta dārdzības kontekstā jautājums ir skatāms dažādi. Piemēram, ir dzirdēts, ka Krāslavas peldbaseina izmaksas varētu būt ap 1,3 miljoniem eiro (plus PVN), sadalot šo summu uz vienu novada iedzīvotāju, iegūstam, ka investīcija patiesībā ir visai niecīga – ap 70 eiro no cilvēka. Manuprāt, tā nav liela summa, ņemot vērā, ka objekts, veiksmīgi apsaimniekots, kalpos vismaz 30 gadus. Tas pats attiecināms arī uz uzturēšanas izmaksām – ievērojot vien dažus principus, peldbaseina uzturēšanas izmaksas galvenās pozīcijas (apkure, ūdens patēriņš) var nodrošināt pat mazām pašvaldībām pieņemamā līmenī," klāsta Platonovs. Tiesa gan, bez dotācijas nevarēs iztikt, taču tā paliek pašu iedzīvotāju rīcībā – tradicionāli par pašvaldības dotāciju tiek nodrošināta bezmaksas apmācība izglītības iestāžu audzēkņiem, līdzfinansēti senioru vai citu sociāli mazaizsargātu sabiedrības grupu apmeklējumi, viņš piebilst.
LPF prezidents arī norāda, ka ir "sarežģīti skaitļos aprēķināt ieguvumu no veselībai derīgām aktivitātēm, kas stiprina cilvēka veselību, fizisko sagatavotību un darba spējas, kā arī, ļoti iespējams, palielina darbspējas gadus".
Rīgā un Jūrmalā – plaša izvēle
Jānorāda, ka Rīgā pieejami vairāku veidi baseini. Bērnudārzos tie paredzēti pirmsskolas izglītības audzēkņu izglītības procesa nodrošināšanai un nav publiski pieejami, savukārt skolu peldbaseini laikā, kad tie netiek izmantoti izglītības, mācību un treniņu nodarbībām skolēniem, ir pieejami publiski, informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde.
Saskaņā ar valsts sporta bāzu reģistru Rīgā pieejami 18 publiskie baseini, tostarp Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā, Rīgas Hanzas vidusskolā, Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijā, Rīgas 95. vidusskolā, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, Rīgas N. Draudziņas vidusskolā, bērnu un jauniešu centrā "IK Auseklis" un Daugavas sporta namā.
Jūrmalā savukārt publiski pieejami ir 11 peldbaseini dažādās Jūrmalas apkaimēs. Peldbaseins atrodas nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari", sanatorijā "Belorusija", kūrortviesnīcās "Hotel Jūrmala Spa", "Amber SPA Boutique Hotel", "SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences", "Baltic Beach Hotel & SPA", rehabilitācijas centrā "Jaunķemeri", sanatorijā "Jantarnij bereg", Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, kā arī ūdens atrakciju parkā "Līvu Akvaparks".
Jūrmalas Sporta skolā peldbaseins darbojas kopš 1990. gada un sabiedrībai tas pieejams laikā, kad peldbaseinā nenotiek skolas nodarbības, skaidro pašvaldībā, piebilstot, ka baseinu plānots renovēt. Patlaban ir izsludināts iepirkums renovācijas tehniskā projekta izstrādei.